Avangarda amazones Mākslas zinātnieces Dr. art. SVETLANAS JERŠOVAS lekcija (Krievija)

Mākslas vēsturē sievietes parasti figurēja mūzas ampluā, kā iedvesmotājas un lielo mākslinieku pavadones. Tikai dažas varēja sevi pieteikt kā mākslas darbu radītājas. Pateicoties 20. gadsimtā notikušajiem sociālajiem procesiem (to skaitā feminisma aktivizācijai) un vispārējai uzskatu maiņai pēc Pirmā pasaules kara, sievietes loma sabiedrībā mainījās. Viņas ieguva tiesības izvēlēties individuālo nodarbošanos, un tas ļāva daudzām talantīgām dāmām iznākt uz radošās dzīves skatuves. Poliete Tamāra de Lempicka (Tamara de Lempicka, 1898–1980), krievietes Nadežda Udaļcova (Надежда Удальцова, 1886–1961), Natālija Gončarova (Наталья Гончарова, 1881–1962), Zinaīda Serebrjakova (Зинаида Серебрякова, 1884–1967), Marianne fon Verefkina (Marianne von Werefkin / Марианна Верёвкина, 1860–1938), meksikāniete Frīda Kalo (Frida Kahlo, 1907–1954) ir to spilgtu mākslinieču vidū, kuru sarežģītie radošās un privātās biogrāfijas notikumi, daiļrades tēmas un tēli tiks aplūkoti lekcijā “Avangarda amazones”.

Pēc Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja (SBM) aicinājuma lekciju lasīs rīdziniekiem jau labi zināmā mākslas zinātniece no Sanktpēterburgas – muzeja “Valsts Ermitāža” zinātniskā darbiniece, Valsts Krievu muzeja vieslektore Dr. art. Svetlana Jeršova (Светлана Ершова), kura jau vairākus gadus pēta sievietes tēla problemātiku mākslas darbos, pievēršot uzmanību arī daiļā dzimuma pārstāvju vietai un lomai sabiedrībā un kultūras procesos.

Pērn muzejs saviem apmeklētājiem piedāvāja Svetlanas Jeršovas trīs lekciju autorciklu, veltītu sievietēm, kuras 18., 19. un 20. gadsimtā ietekmēja mākslu un tās radītājus. Atsaucoties Rīgas auditorijas lielajai interesei, zinātniece sagatavojusi papildu lekciju, kas turpinās analizēt un izvērtēt sieviešu ieguldījumu pasaules mākslas attīstībā un tēlainas valodas bagātināšanā. 23. martā klausītāji iepazīsies ar slavenajām 19. un 20. gadsimta mijas māksliniecēm – t.s. avangarda amazonēm. Viņas, līdzīgi kā Latvijas mākslas vēsturē pirmā sieviete–tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962) un ievērojamā gleznotāja Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981), centās tikt pamanītas pasaulē, kur tradicionāli dominēja vīrieši.

Izcilā latviešu mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) dzīvesbiedre Aleksandra Beļcova bija gan pievilcīga un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā. Padziļinātu priekšstatu par meistares daiļradi sniedz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiekošā izstāde “Vārds sievietei”, kas arī veidos lekcijas vizuālo fonu, lieliski sasaucoties ar stāstījuma tematu un rosinot no jauna atklāt Aleksandras Beļcovas sniegumu plašākā kontekstā.

PAR LEKTORI
Mākslas zinātniece Dr. art. Svetlana Jeršova dzimusi Sanktpēterburgā, Krievijā. 2010. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju par tēmu “Pasaules tēls padomju glezniecībā 20. gadsimta 20. gadu beigās – 30. gados”. Krievijas Mākslinieku savienības biedre, Valsts Ermitāžas muzeja zinātniskā darbiniece, kopš 2011. gada Valsts Krievu muzeja vieslektore. Lasījusi lekcijas mākslas vēsturē Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (2006–2014). Zinātnisko interešu fokusā – Krievijas māksla no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Lekcija notiks krievu valodā.
Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 10,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 5,00 EUR.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno ekspozīciju – izstādi “Vārds sievietei. Aleksandras Beļcovas darbi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.