Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA norisināsies koncertu un lekciju cikls “Leons Baksts un viņa laika varoņi”

Apmeklētājus gaida četri brīnišķīgi vasaras vakari, kurus piepildīs mūzika, glezniecība, saviesīgas tikšanās ar mākslas ekspertiem un glāze vīna. Par izcilo Krievijas mākslinieku Leonu Bakstu (1866–1924), kura 150. gadskārta pēc UNESCO iniciatīvas šogad tiek atzīmēta visā pasaulē un kam ir veltīta jauna izstāde Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, stāstīs Hermaņa Brauna fonda uzaicinātie viesi – Valsts Tretjakova mākslas galerijas direktore Zelfira Tregulova (Зельфира Трегулова, Maskava, Krievija), diplomāts, rakstnieks, tulkotājs un kolekcionārs Vladimirs Sčastnijs (Уладзiмiр Шчасны, Minska, Baltkrievija) un aizrautīgais mākslas zinātnieks Valērijs Panasjuks (Валерий Панасюк, Ukraina). Arī vakaru muzikālā daļa būs veltīta Leonam Bakstam – koncertos tiks atskaņoti darbi, kas saistīti ar Sudraba laikmetu, mākslinieku apvienību “Mir iskusstva” (“Мир искусства”) un leģendārajām Sergeja Djagiļeva “Krievu sezonām”, kas Bakstam atnesa Eiropas slavu.

Koncertu un lekciju ciklu “Leons Baksts un viņa laiks” 22. jūlijā plkst. 19:00 atklās tikšanās vakars ar tēmu “Leons Baksts un Eiropas mākslas kultūra 20. gadsimta sākumā. Personības un konteksts”, kad par Leona Baksta dzīvi un laikmetu stāstīs Vladimirs Sčastnijs, bet muzikālo priekšnesumu klausītājiem sniegs Irina Dolženko un Inna Davidova.

Vladimirs Sčastnijs ir Minskā, Baltkrievijas Nacionālajā mākslas muzejā 2016. gada sākumā notikušās Leonam Bakstam veltītās izstādes kurators un koncepcijas autors. Viņš ir sarakstījis arī eseju krājumu “Leons Baksts. Ar Ugunsputna spalvu rakstīta dzīve”, kurā atklājas dažādi fakti un negaidīti stāsti par ievērojamo meistaru.

Muzikālā dāvana klausītājiem būs Krievijas Tautas skatuves mākslinieces, Lielā teātra solistes Irinas Dolženko (Ирина Долженко, Krievija) koncerts. Viņa atskaņos fragmentus no izcilo krievu komponistu Modesta Musorgska (Модест Мусоргский, 1839–1881) un Nikolaja Rimska-Korsakova (Николай Римский-Корсаков, 1844–1908) operām, kas savulaik izrādītas “Krievu sezonu” laikā Parīzē, kā arī Sergeja Rahmaņinova (Сергей Рахманинов, 1873–1943) romances. Klavieres spēlēs pazīstamā Latvijas pianiste, Hermaņa Brauna fonda vadītāja Inna Davidova (Инна Давыдова).

Otrais pasākums “Aristokrātija un bohēma. Krievu kultūras attīstības ceļi 20. gadsimta sākumā”, kas norisināsies 29. jūlijā plkst. 19:00, sniegs izdevību iepazīties ar mākslas zinātnieku Valēriju Panasjuku.

Valērijs Panasjuks ir iemantojis apbrīnojami labu slavu: stāsta, ka par mūsdienu mākslu viņš zina visu un vienlīdz brīvi un viegli orientējas gan operā un operetē, gan teātrī un kino, gan literatūrā un tēlotājmākslā. Nav pārsteigums, ka šis mākslinieks, dzejnieks, pedagogs, zinātnieks, lektors un kolekcionārs nolēmis parunāties ar rīdziniekiem par mākslu sintēzi. Šī tēma lieliski sasaucas ar Leona Baksta daiļradi un “Krievu sezonām”, kuru panākumu kaldināšanā izcilajam Grodno dzimušajam māksliniekam, Pāvela Tretjakova znotam un Marka Šagāla skolotājam ir bijusi svarīga loma.

Koncertā, kas notiks šajā vakarā, Aleksandrs Kalējs un citi festivāla “Avanti!” laureāti izpildīs instrumentālas kompozīcijas, kuru autori ir bijuši cieši saistīti ar “Krievu sezonām” (Sergejs Djagiļevs viņiem pasūtinājis baletus un operas): franču komponista Kloda Debisī (Claude-Achille Debussy, 1862–1918) “Sonāti vijolei un klavierēm”, “Svītu” no ietekmīgā 20. gadsimta krievu komponista un domātāja Igora Stravinska (Игорь Стравинский, 1882–1971) baleta “Petruška”, kā arī citus skaņdarbus.

Trešā tikšanās “Mecenāti un producenti. Vakar, šodien, rīt…” notiks 12. augustā plkst. 19:00, bet ceturtais, noslēdzošais cikla pasākums “Krievu sezonas” – Krievija un Francija. Ceļi un krustceļi” gaidāms 19. augustā plkst. 19:00. Šo vakaru programma būs skaista dāvana mākslas mīļotājiem un sagādās patīkamu pārsteigumu ikvienam. Plašāka informācija par augusta lekcijām un koncertiem drīzumā būs pieejama Hermaņa Brauna fonda un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapās.

Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA laipni gaidīti visi interesenti! Laikā no plkst. 19:00 līdz 19:30 pasākuma dalībnieki tiek aicināti apskatīt izstādi “Leons Baksts un viņa laiks”, tad sekos neformāla lekcija un muzikāls vakara noslēgums.
Visas lekcijas notiek krievu valodā bez tulkojuma.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 15,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 10,00 EUR.
Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 100 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357536 vai rakstot uz e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

PAR IZSTĀDI

Izstāde “Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas”, kura no 2016. gada 7. jūlija līdz 28. augustam ir skatāma Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, ir veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai.

Leons Baksts (Леoн / Лев Бакст, īstais vārds Leiba Haims Rozenbergs, Лейба Хаим Розенберг, 1866–1924) dzimis Grodņā, Baltkrievijā. Studējis kā brīvklausītājs Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. No 1893. līdz 1897. gadam studējis Parīzē, Žiliāna akadēmijā (Académie Julian). Kopā ar krievu mākslinieku, scenogrāfu, mākslas kritiķi un teorētiķi Aleksandru Benuā (Александр Бенуа, 1870–1960) bijis viens no slavenās mākslinieku apvienības un žurnāla “Mir iskusstva” (“Мир искусства”) dibinātājiem. No 1909. gada galvenokārt darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) trupai “Ballets russes” (“Djagiļeva krievu balets”). Leons Baksts, meistars ar izteiktu individualo rokrakstu un izsmalcinātu gaumi, kļuvis par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā 20. gadsimta sākumā. Mākslinieks dzīvojis un strādājis divās galvaspilsētās – Sanktpēterburgā un Parīzē, tāpēc viņa talants vienlīdz pieder gan krievu, gan franču kultūrai.

Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atsegt šīs spilgtās personības daudzpusību, kuras darbi, īpaši tie, kas saistīti ar teātri, 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs iedvesmoja Rietumeiropas modernistus un veidoja jaunu skatuves vizuālo stilu. Ekspozīcijā iekļautas Leona Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs foto materiāls, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus. Izstādē apskatāmie darbi pieder Belgazprombank (Minska, Baltkrievija), Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja (Krievija), Lietuvas Mākslas muzeja (Viļņa, Lietuva), Aleksandra Vasiļjeva fonda, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijām.

Leona Baksta daiļrades evolūcija, estētisko uzskatu un formālo paņēmienu veidošanās noritēja sava laikmeta kontekstā un ir cieši saistīta ar viņa domubiedru darbību mākslā. Tie ir draugi un kolēģi no mākslinieku apvienības “Mir iskusstva”: Aleksandrs Benuā, Mihails Vrubels (Михаил Врубель, 1856–1910), Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Добужинский, 1875–1957), Boriss Kustodijevs (Борис Кустодиев, 1878–1927) un citi. Izstādes ekspozīcijā, lai iezīmētu 20. gadsimta pirmās puses mākslas kopējo ainu, eksponēti arī šo autoru darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Lietuvas Mākslas muzeja krājuma.

MĒRĶAUDITORIJA:

pieaugušie, skolēni, studenti, pensionāri

BIĻEŠU CENAS:

Pieaugušie: 15,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 10,00 EUR
VIP vietas: 25,00 EUR
Vietu skaits ierobežots (zāles ietilpība – 100 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā www.bilesuserviss.lv un www.hbf.lv.

PROJEKTA VADĪTĀJA:

Inna Davidova (Инна Давыдова), Hermaņa Brauna fonda vadītāja
T: (+371) 67 205444, E: hbf@hbf.lv

PASĀKUMA KOORDINATORE:

Ieva Andžāne, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izglītības programmu kuratore
T.: (+371) 67 357536, E: Ieva.Andzane@lnmm.lv