Izstāde Voldemāra Andersona fotogrāfija. 1920. – 30. gadi laika biedra acīm

Šī ekspozīcija ir unikāla iespēja sajust aizgājušā laikmeta garu. Izstādi veido foto-vērojumi, vizuālas dienasgrāmatas, kuras nodot laikmeta sajūtu. Apmeklētājiem būs iespēja aculiecinieka acīm iepazīt 1920. – 30. gadu notikumus. «Šī laikmeta atslēgas notikumus ir interesanti vērot ne tikai caur galveno personāžu prizmu, bet arī ar vienkāršā cilvēka acīm, vai tie būtu lauku iedzīvotāji, strādnieki, lauku muzikanti vai mākslinieki» - tā par izstādi raksta tās organizators – labdarības fonda «Sila duhi» (Сила духа) dibinātājs un nekomerciālās partnerības «„Centr soģeistvija razvitiju i podģeržkenacionaļnih tradicij, kuļturi i iskustva „Svjaz vremen” (Центр содействия развитию и поддержкеациональных традиций, культуры и искусства „Связь времен”) Aleksandrs Šlikovs. «Tieši šādi kadri nereti izsakās daiļrunīgāk un patiesāk par vēstures notikumiem».

Izstādes svinīgā atklāšana norisināsies 2017. gada 25.maijā plkst. 18.00 Koka ēku renovācijas centrā «Koka Rīga», Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Jūs sagaida aizkustinošā latviešu lauku dzīves vienkāršība, 1920. – 30. gadu sadzīves ainas, kas atbruņo ar savu dzīvīgumu un izteiksmību. Iztsādē eksponētas ainavas, portreti, dzīves ainiņas visdažādākajos pasaules nostūros.

Voldemārs Andersons (1891‒1938)

Latvijā mazpazīstamais mākslinieks dzimis 1891. gadā strādnieka ģimenē. Glezniecību sāka mācīties Rīgas pilsētas mākslas skolā, bet mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915. gadā Voldemāru Andersonu iesauca armijā ‒ 7. latviešu strēlnieku pulkā, kas ietilpa Latviešu strēlnieku brīvprātīgo rotas sastāvā.

1917. gada novembrī viņš kopā ar citiem strēlniekiem sargāja Smoļniju Petrogradā. Vienlaikus Voldemārs Andersons turpināja nodarboties ar glezniecību krievu mākslinieka Nikolaja Rēriha studijā.

Pēc dienesta 1922. gadā viņš iestājās Augstākajās mākslinieciski tehniskajās meistarklasēs Maskavā, kuras pabeidza. K. A. Korovina klasē 1924. gadā.

Kopš 1932. gada V. Andersons aktīvi sadarbojās ar kultūrizglītības biedrību „Prometejs”.Regulāri piedalījās izstādēs, viņa personālizstādes notika 1921. un 1936. gadā.

Voldemārs Andersons gleznoja portretus, vēsturiskus un sociālus sižetus, ainavas un klusās dabas, strādāja grafikas žanrā, kā arī nodarbojās ar scenogrāfiju. Liela daļa viņa darbu veidoti sociālistiskā reālisma stilā. Mākslinieka gleznas glabājas Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, Bruņoto spēku muzejā un citos muzejos, kā arī privātās kolekcijās.

1937. gadā viņu arestēja un apsūdzēja piederībā pie kontrrevolucionāras fašistiski teroristiskas organizācijas. Viņš tika turēts Taganskas cietumā. 1938. gadā Voldemārs Andersons tika nošauts, bet 1957. gadā ‒ reabilitēts.
1986. gadā Rīgā notika mākslinieka piemiņas izstāde. 2016. gada 20. septembrī par godu Voldemāra Andersona 125. jubilejai Maskavas Ārzemju literatūras bibliotēkā notika mākslinieka pirmā foto personālizstāde Krievijā.