"Rīga, kuras nav. Kartes un plāni" trešā izstāde "Pasažieri un krava. Satiksme un transports"

Izstāžu cikls „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstina ar Latvijas galvaspilsētas plānošanas dokumentiem, kuri to radīšanas laikā, īpaši padomju okupācijas gados, nebija publiski pieejami. Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektu.Pirmā izstāde „Rīga. Pamatplāns” (2015) atklāja Rīgas jaunizbūves biroja (1923–1940)ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju. Otrā izstāde „Zilās Rīgas zaļie ķīļi” (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Trešā izstāde parāda pasažieru satiksmes un kravas transporta ietekmi uz Latvijas galvaspilsētas plānošanu.

Dzīve, darbs un atpūta ir pilsētas trīs galvenās funkcijas, un visas tās nevar iztikt bez savienojošā elementa – ceļiem. Ar vārdu „ceļš” ir jāsaprot gan Daugava, jo pirmie ceļotāji, kas dibināja Rīgu, 12. gs. šeit ieradās pa ūdensceļu, gan dzelzceļš, kas kopš 19. gs. ir iesaistījis pilsētu plašā Austrumu-Rietumu tīklā, kā arī gaisa līnijas, kas turpat gadsimtu savieno Rīgu ar pasauli. Tikpat svarīgi pilsētai ir tilti pār Daugavu, kuru joprojām ir par maz.

Rīgas satiksme un transports izstādē ir aplūkoti četrās grupās. Virszeme – dzelzceļš, tramvajs, trolejbuss un autobuss. Pazeme – tuneļi, pārejas un metro līnijas. Tās netika realizētas, tomēr nodarbināja plānotāju prātus vairākas desmitgades un bija viens no PSRS politikas objektiem. Ūdens transports un satiksme mūsdienu Rīgā nav attīstīta, lai gan vēl 20. gs. baržas pārvadāja kravas, tvaikoņi un upju tramvaji – pasažierus. Gaisa satiksme un transports koncentrējās lidostās Spilvē un Rumbulā, bet mūsdienās – starptautiskajā lidostā „Rīga”, kuras attīstība ir saistīta ar „Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ievadu lidostā.