Raiņa un Aspazijas muzejam – sava grafiskā identitāte
2016. gada pavasarī apmeklētājiem durvis vērs trīs restaurēti Raiņa un Aspazijas muzeji – Raiņa muzejs “Tadenava” Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.
Bet dzejnieku muzeju grafiskās atpazīstamības zīmes tapušas jau tagad – tās veidojis un muzejam dāvinājis Dizaina Birojs H2E.
Raiņa un Aspazijas stāsts ir komplekss stāsts ar kontrastiem, pastāvīgiem kāpumiem un kritumiem apvienojumā ar spēcīgu aizraušanos ar valodu, ar Latviju un vienam ar otru. Ņemot vērā viņu atšķirīgos raksturus, viņu dzīve bijusi brāzmaina. Šis kontrasts vairāk kā jebkur citur jūtams tieši viņu rakstības stilā, kaut arī būtībā viņi cīnās par vienu mērķi – patiesību, dzīves jēgu.
Rainis bija salīdzinoši domīgais un klusais filosofs, kurš izteicās skaidrā un tiešā manierē: “Patiesība ir meklēšana, ir cīnīšanās.” Aspazijas izpausme bija romantiskāka, emocionālāka, metaforiskāka: “Caur daudziem dūmiem jāiziet cauri, lai uguni redzētu.” Šie divi citāti, mūsuprāt, atklāj viņu dzīves un daiļrades būtību un abu dzejnieku nopietno attieksmi pret to. Tieši tāpēc mēs vēlējāmies strādāt tieši ar šīm frāzēm un tajās ietvertajām idejām, un izmantot tās par pamatu Raiņa un Aspazijas muzeju identitātei, stāsta dizaina autori.
Raiņa un Aspazijas vārdu iniciāļi ir viegli uztverama un simboliski viegli atpazīstama burtu kombinācija. Tajā pašā laikā grafikas zīmē šos divus iniciāļus nevēlējāmies atainot kā ierasts – ar “un” vai & vai pat + zīmi starp tiem, jo neviena no šīm zīmēm nespēj simbolizēt tās saites un to spēku, kas vienoja Raini un Aspaziju. Tāpēc, atsakoties no jebkādiem papildus simboliem, iniciāļus sasaistījām un “saaudzējām” kopā pavisam.
Līniju grafika simbolizē saikni, kas pastāvēja starp Raini un Aspaziju. Pirmajos divos dzīves posmos Rainis ir viens, tāpēc arī atbilstošo muzeju grafikas zīmēs ir tikai R un līnija, kas tiecas un tiecas pēc satikšanās ar A. Tas notiek vēlāk, un viena no šīm vietām ir Raiņa un Aspazijas māja, kur abi dzejnieki ir kopā. Rainis mirst vasarnīcā Majoros, tāpēc šeit līnija pārtrūkst…
Katrs muzejs ieguvis savu – simbolisku – krāsu: Raiņa bērnības un jaunības vietas – saules zeltaino un egļu zaļo toni, dzejnieku māja Rīgā – asfalta un pilsētas dunas pelēko, bet vasarnīca – zilo krāsu, kurai Raiņa un Aspazijas darbos ir īpaša nozīme.
Dizaina Birojs H2E izstrādājis arī visu trīs šobrīd restaurācijā esošo muzeju ekspozīciju un publiski pieejamo telpu dizaina projektus.
