Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


SARUNAS PIE RAIŅA PORTRETA jeb “Beļcovai laba mana portreja”

Redakcija
Redakcija

17. jūnijā plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, notiks otrais pasākums ciklā “Aspazija / Rainis: dažādās sejas” – SARUNAS PIE RAIŅA PORTRETA jeb “Beļcovai laba mana portreja”.

Programmā:
Daži ievadvārdi par Raini, Aleksandru Beļcovu un Austru Ozoliņu-Krauzi (Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis)
Aleksandras Beļcovas gleznotais Raiņa portrets (Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Natālija Jevsejeva)
Raiņa un Aspazijas dzeja Regīnas Razumas lasījumā. Pie klavierēm Imants Zemzaris.

1922. gada rudenī laulību reģistrē mākslinieks Romans Suta un no Petrogradas Latvijā atbraukusī Aleksandra Beļcova. Laulību liecinieki – Rainis un Beļcovas tuva draudzene Austra Ozoliņa-Krauze.

“Viņš Rainis šo pienākumu uzņēmās labprāt un līdz ar Aspaziju ieradās arī kāzu svinībās. Teica galda runu, asprātīgi apsveikdams divu gleznotāju kopdarbību: ar četrām acīm nu spēšot labāk un skaidrāk dzīvi saskatīt, labāk attēlot mākslas darbos,” teikts Beļcovas atmiņās.

20. gadu sākumā top Aleksandras Beļcovas veidotais Raiņa portrets. “Beļcovai laba mana portreja,” 1924. gada 26. oktobrī Rainis ierakstījis savā dienasgrāmatā.
Savukārt Austra Ozoliņa-Krauze savam atmiņstāstam devusi nosaukumu “Pie Raiņa portreta”.

Par Raini, Aspaziju, Aleksandru Beļcovu, Romanu Sutu un Austru Ozoliņu-Krauzi saruna 17. jūnija pēcpusdienā.