Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula. Tikšanās ar izstādes kuratori INESI BARANOVSKU un mākslinieku KRISTIANU BREKTI

Pērn izcilajam latviešu māksliniekam Romanam Sutam (1896–1944) apritēja 120. dzimšanas gadadiena. Šogad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) godina meistaru ar vērienīgu jubilejas projektu “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”, kas notiek paralēli divos muzeja departamentos – LNMM galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM). Ar šīm divām saistītajām ekspozīcijām muzejs vēlas citā gaismā akcentēt Romanu Sutu kā ievērojamu sava laikmeta un jaunās Latvijas valsts personību, atklāt viņu ne tikai kā gleznotāju un grafiķi, scenogrāfu un grāmatu ilustratoru, mākslas teorētiķi un pedagogu, bet arī kā vienu no Latvijas dizaina skolas pamatlicējiem.

DMDM Lielajā zālē iekārtotā ekspozīcija atspoguļo līdz šim mazāk apzinātu un pētītu Romana Sutas radošā mantojuma daļu – lietišķo mākslu un dizainu, kas kopumā ir ļoti būtiska un skaitliski nozīmīga. Jāatzīst, ka viņš bija to pirmo entuziastu vidū Latvijā, kas mērķtiecīgi un perspektīvi attīstīja saikni “patērētājs – ražotājs – mākslinieks”. Savā vēstulē “Mākslas kamerai” 1937. gadā Suta raksta: “Lietišķās mākslas visā pasaulē, sevišķi tanīs tautās, kuras ir kulturāli aktīvas, ieņem jo redzamu vietu, ne tikai kā komerciāls ekspansijas priekšmets, bet viņas satur sevī arī vēl lielu kulturālās propagandas momentu.”

Romans Suta darbojās paša dibinātajā porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars” (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla), strādājot kopā ar savu sievu, gleznotāju Aleksandru Beļcovu, grafiķi Sigismundu Vidbergu un meistaru Dmitriju Abrosimovu, kurš bija atbildīgs par porcelāna apdedzināšanu un citiem tehniskiem jautājumiem. Lai gan darbnīca pastāvēja tikai no 1924. līdz 1928. gadam, tā guva ievērojamus panākumus. Piemēram, 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē “Baltara” mākslas porcelāna kolekcija tika apbalvota ar divām zelta un vienu bronzas medaļu. Modernā mākslas valoda, nacionālais kolorīts un augstā porcelāna apdares kvalitāte ir tas pamats, kas vēl joprojām pievērš “Baltara” darbiem pastiprinātu sabiedrības uzmanību. Vēlāk kā trauku formu un gleznojumu autors Romans Suta strādāja M. S. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā un Iļģuciema stikla fabrikā, cenšoteis piepildīt savu sapni par sabiedrības gaumes izkopšanu ar laikmeta garam atbilstoša un skaista priekšmeta dekoratīvo izteiksmību.

Suta darinājis arī vairākus interjera dizainus, tai skaitā leģendārajai bohēmas kafejnīcai “Sukubs”, ko 1919. gadā atvēra mākslinieka māte Natālija Amālija Suta. 20. gadsimta 30. gados viņš aktīvi piedalījās savas mātes ēdnīcu un kafejnīcu iekārtojumu izveidē (“Grāmatrūpnieku kordziņš”, 1932; “Centra virtuve”, 30. gadu vidus, “Kafē Kongress”, 30. gadu otrā puse). Noformējis slavenās operas kafejnīcas “Otto Švarcs” (1937) un kafejnīcas “Luna” (30. gadu beigas) iekštelpas, darinājis freskas Ķemeru restorānam “Jautrais ods” (1933).

Tāpat pēc Romana Sutas metiem tika ražotas mēbeles – krēsli, galdi, skapji u.c. Blakus autentiskajām mākslas vērtībām izstādē apmeklētāji varēs ieraudzīt salona “Baltars” mēbeļu rekonstrukciju, ko veica Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas studenti, un speciālu video animāciju, balstītu uz meistara oriģinālajām skicēm.

Izstādes kuratore Inese Baranovska, gatavojot ekspozīciju, izvēlējās darbus ne tikai no muzeju krājuma, bet arī privātkolekcijām. Tika atrasti unikāli, līdz šim neredzēti priekšmeti. Piemēram, pēc Romana Sutas meta izaustais lielizmēra gobelēns ar mākslinieka iecienīto dejas tematiku ir atradums, par ko līdz šim nezināja pat pieredzējuši pētnieki.

Par šo un citiem jaunatklājumiem “Sarunas” laikā pastāstīs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. Kuratores pavadībā aplūkojot izstādi, tikšanās dalībnieki uzzinās par Sutas idejām interjera un lietišķo priekšmetu izveidē un to praktisko realizāciju, par veiksmēm un izaicinājumiem, kā arī daudziem citiem interesantiem meistara radošās biogrāfijas faktiem. Savukārt ekspozīcijas scenogrāfs, mākslinieks Kristians Brekte pastāstīs par izstādes iekārtojuma specifiku un galvenajiem akcentiem tajā.

Uz “Sarunu” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens interesents!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 18. jūnijam.