Ērika fon Kampenhauzena pasaule: mākslinieka iecere par jauno Mākslas muzeju Rīgā 1905. gadā

Jelgavā dzimušais Ēriks fon Kampenhauzens (Erich von Campenhausen, 1872–1926) līdzās inženierzinātņu mācībām Karlsrūē studēja mākslu, apgūdams glezniecību turienes akadēmijā, kur kļuva par pazīstamā vācu gleznotāja un teoretizējošā estēta Vilhelma Trībnera (Wilhelm Trübner, 1851–1917) mācekli. Fon Kampenhauzens 19. un 20. gadsimta mijā darbojās arī tēlniecībā un dizainā, darinot mēbeļu, trauku un galda piederumu projektus racionalizētā vācu vēlīnā jūgendstila formās.

Lekcijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskajā galvenajā ēkā Sentendrjūsas universitātes profesors, mākslas zinātņu doktors Džeremijs Hovards (Jeremy Howard, St. Andrews University, Lielbritānija) tuvāk iepazīstinās ar Ērika fon Kampenhauzena mākslu un tās vidi. Stāstījuma galvenajā daļā tiks apskatīts viņa mākslinieciskais sniegums, kura iespaidā 19. un 20. gadsimta mijā tika paplašinātas mutuļojošās Rīgas mākslas dzīves robežas. Līdz ar to saruna sniegsies pāri fon Kampenhauzena darbu daudzveidībai, stilam un ikonogrāfijai un nonāks līdz viņa mākslas sasaistei ar Eiropā plaši izplatītajām jūgendstila tendencēm.

Lekcijas turpinājumā klausītāji uzzinās par tā laika Eiropas mākslas izstādīšanu Rīgas Mākslas biedrības, Rīgas Mākslas salona un mākslas tirgotāja Eduarda Brūna (Eduard Heinrich Bruhns, 1844–1903) salona telpās. Īpaša uzmanība tiks veltīta ikgadējam izdevumam “Baltijas mākslas gadagrāmata” (“Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen”), kas bijusi sevišķi svarīga platforma gan fon Kampenhauzenam, gan Latvijas modernajai mākslai. Džeremijs Hovards izsaka cerību, ka viņa sniegtais apskats atklās, ka Rīgas 20. gadsimta sākuma vizuālā valoda, lai arī grūti rekonstruējama, ir spējusi vienlaicīgi izcelties un atrast savu vietu starp turpmākiem mākslas izaugsmes posmiem.

Profesora Dr. art. Džeremija Hovarda pētniecības lauks aptver plašu tēmu spektru, tostarp Centrālās un Austrumeiropas mākslu, arhitektūru un dizainu, kā arī mākslas un izglītības attiecības. Viņš ir zināms kā jūgendstila reģionālo variāciju, nacionālo un transnacionālo stilu un krievu mākslas speciālists. 1992. gadā izdevniecībā “Manchester University Press” iznāca Džeremija Hovarda pētījums, veltīts Pēterburgas mākslinieku grupas “Jaunatnes Savienība” darbībai. 1996. gadā viņš publicēja grāmatu “Art Nouveau: International and National Styles in Europe”. 2006. gadā “Oxford University Press” izdeva grāmatu “East European Art 1650–1950”. Sadarbībā ar Z. S. Strother un mākslas zinātnieci Irēnu Bužinsku tapusi Džeremija Hovarda jaunākā grāmata “Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde”, kas 2015. gadā iznākusi izdevniecībā “Ashgate” un ir veltīta latviešu māksliniekam un teorētiķim Voldemāram Matvejam.

Uz tikšanos! Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā laipni aicināts ikviens!
Lekcija notiks angļu valodā bez tulkojuma.

Ieeja brīva.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.