Latvijas paviljonam Venēcijā radīts īpašs skaņdarbs zēnu un vīru koriem
56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljonā uzstādītajā mākslas darbā ARMPIT būs dzirdams arī mūziķu Shipsi (Jānis Šipkēvics) un Andra Indāna Rīgas Doma zēnu korim un RTU vīru korim “Gaudeamus” veidota kompozīcija. Tā veidota kā dialogs starp divām skaņu pasaulēm - puiku rotaļām neatņemamo ņegu un pieaugušo dzīvei raksturīgo darba dunu mehāniskajās darbnīcās.
Kā stāsta Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags, Latvijas paviljona ekspozīcija šogad būs tematiski veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri brīvajā laikā nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. ARMPIT būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāstiem par tehnisku vīriešu vaļaspriekiem garāžu kompleksos un piemājas saimniecībās iekārtotās darbnīcās. Šo savdabīgo mikrokosmosu atsevišķā audiovizuālajā kompozīcijā kā divu paaudžu sadziedāšanos veidos arī abu koru priekšnesums.
Māksliniece Katrīna Neiburga stāsta: “Puiku izdvestās skaņas bērnības rotaļu laikā un pieaugušo vīru darbnīcās dzirdamā duna veido muzikālu dialogu starp bērnību un pieaugušo dzīvi. Visi šie bērnu “..brrr, ...īū, ...dšs, ..hrjašs” dobjākā skanējumā sastopami arī vīru garāžu darbīcās. Ieskaņotais mūzikas darbs un tā dokumentēšana ir pamats vēl vienam spēcīgam videostāstam, ko starptautiskais skatītājs varēs vērot Latvijas paviljonā.”
Jānis Šipkēvis, kurš sarakstīja un vadīja skaņdarba iedziedāšanu, atklāj: “Sākumā biju nobažījies, vai zēni un vīri sapratīs, ko mēs vēlamies iedziedāt, taču šīs 80 dažādās personības uzreiz uztvēra ideju, kas rezonēja arī izpildījumā un skaņdarba dokumentēšanas dienā. Tā ir laba zīme par visu Latvijas paviljonu – ideja ir saprotama ne tikai mākslas profesionāļiem, bet arī plašākai auditorijai, pat bērniem. ARMPIT nav nekas izdomāts vai mākslīgi radīts, tas ir māklsas darbs, kas koncentrētā veidā runā par dzīvi un tās fenomeniem.”
Mākslinieki īpaši pateicas Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora “Gaudeamus” diriģentam Ivaram Cinkusam un Rīgas Doma zēnu kora diriģentam Mārtiņam Klišānam.
Latvijas paviljona realizācija ir iespējama, pateicoties galvenajiem atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam un ABLV Charitable Foundation. Latvijas paviljona realizācijā nozīmīgu ieguldījumu sniedz LG Electronics, AS Capital, Krassky, ERCO, If Latvia, Trigers, Cramo, AS Latvijas Zaļais elektrons, Helvetica Bold VKN un Jelgavas tipogrāfijas.
Par māksliniekiem un Venēcijas mākslas biennāli
Mākslinieku pāris Katrīna Neiburga un Andris Eglītis pirmo reizi strādā pie kopīga darba, katram ieguldot radošās izteiksmes prasmes, ko pārvalda vislabāk.
Katrīna Neiburga strādā ar video, ko pielieto sociālantropoloģiski ievirzītā pētniecības mākslā, multimediālās instalācijās un stāstnieciska rakstura kinodarbos. 2009. gadā ieguva Purvīša balvu, kas ir augstākais Latvijas mākslas apbalvojums.
Andris Eglītis savā mediju izvēlē ir tradicionālists, kura vēlme eksperimentēt ar glezniecību un jaunās formas tēlniecību ir mudinājusi pievērsties arhitektoniskām etīdēm kā ķermeniski izjustai koncepta mākslas praksei. 2013.gadā ieguva Purvīša balva.
Mākslas darba radīšanā un projekta komandā iesaistījušies arī citi starptautiski un Latvijā augsti novērtēti profesionāļi – arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš, kā arī mūziaks autori Shipsi (Jānis Šipkēvics) un Andris Indāns. Latvijas paviljona kurators ir Kaspars Vanags.
Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2013.gadā Venēcijas biennāli apmeklēja 475 000 cilvēku, oficiālajā skatē piedalījās 88 valstis. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada. 56.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no 2015.gada 8.maija līdz 22.novembrim.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Kultūras ministrija.
