18. gadsimta sievietes–mākslinieces. Sievietes tēls tā laika mākslā

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs veltīts diviem ievērojamiem latviešu māksliniekiem. Romana Sutas (1896–1944) dzīvesbiedre gleznotāja Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) bija gan pievilcīga un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā. Tādēļ ir visnotaļ likumsakarīgi, ka šogad muzejs saviem apmeklētājiem ir sagatavojis īpašu trīs lekciju ciklu, kas būs veltīts sievietēm mākslā.

Vadīt nodarbības uzaicināta mākslas zinātniece no Sanktpēterburgas – Valsts Krievu muzeja vieslektore Svetlana Jeršova (Светлана Ершова), kura jau vairākus gadus pēta sievietes tēla problemātiku mākslas darbos, pievēršot uzmanību arī daiļā dzimuma pārstāvju vietai un lomai sabiedrībā un kultūras procesos. Savās lekcijās Rīgā speciāliste piedāvās plašu ieskatu Eiropas mākslinieču daiļradē trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, paralēli raksturojot tos vēsturiskos un sociālos apstākļus, kas noteica sievietes pozīcijas radošajā sfērā attiecīgajā laikposmā.

Sievietes-mākslinieces kultūras pasaulē ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, taču viņu ieguldījums gadsimtiem ilgi netika atzīts par tik nozīmīgu kā vīriešu sasniegumi. Mākslinieču loma un ietekme strauji palielinājās 20. gadsimta sākumā, bet viņu ceļš pretim atzinībai bija sācies daudz agrāk. Pirmajā tikšanās reizē, kas norisināsies 19. aprīlī, Svetlana Jeršova stāstīs par sievietēm, kuras 18. gadsimtā nodarbojās ar mākslu, kā arī analizēs sieviešu tēla traktējumu dažādu autoru daiļradē šajā periodā.

18. gadsimtā strādāja vairākas ievērojamas mākslinieces, piemēram, itāliete Rozalba Karēra (Rosalba Zuanna Carriera, 1673–1757), austriete Angelika Kaufmane (Maria Anna Angelika Kauffmann, 1741–1807), francūziete Luīze Vižē-Lebrēna (Louise Élisabeth Vigée Le Brun, 1755–1842) un citas. Lai gan oficiālā mākslas vide (akadēmijas un izstādes) joprojām īsti nevēlējās pieņemt un atzīt dāmu ienākšanu mākslas pasaulē, pirmie soļi bija sperti. Sievietes pamazām, ļoti nelielā skaitā sāka mācīties mākslas akadēmijās, piedalīties izstādēs. 18. gadsimta mākslinieču vidū populārākais žanrs bija portreti un pašportreti. Savos darbos sievietes attēloja apkārtējo vidi, kurā dzīvo, iemūžināja lietas un notikumus, kas viņas iedvesmoja.

Nedrīkst aizmirst, ka vēsturiski sievietes spēlēja arī lielu lomu vispārējās politiskās un sabiedriskās dzīves ainas veidošanā – būdamas karalienes, pavēlnieces un ietekmīgu vīriešu “labās rokas”, dāmas ar savu šarmu, gudrību un degsmi spēja īstenot iekšējo potenciālu un sasniegt veiksmes virsotnes. 18. gadsimtu vēsturē var saukt par “sieviešu gadsimtu”. Imperatores ar neierobežotu varu pār daudzām pasaules valstīm un spilgtas favorītes, kurām piederēja karaļu sirdis, ne tikai noteica Eiropas zemju politisko situāciju, bet arī iespaidoja mākslas attīstību un sabiedrības gaumi, diktēja modi, radīja noteikumus, kas mainīja tā laika sieviešu sociālo statusu. Spožais un neatkārtojamais laikmets atrada savu atspoguļojumu Francijas un Vācijas, Austrijas un Itālijas, Anglijas un Krievijas mākslā. Vērojot glezniecības darbus, var mēģināt atjaunot tā gadsimta sieviešu burvības apvītos tēlus, nojaust viņu raksturus, sapņus un uzskatus, apbrīnot gaumi un sadzīvi, kas kopumā veido priekšstatu par interesantu, bagātīgu jūtu, pretrunu pilnu sievietes pasauli.

Mākslas zinātniece Svetlana Jeršova dzimusi Sanktpēterburgā, Krievijā. 2010. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju par tēmu “Pasaules tēls padomju glezniecībā 20. gadsimta 20. gadu beigās – 30. gados”. Krievijas Mākslinieku savienības biedre, kopš 2011. gada Valsts Krievu muzeja vieslektore. Lasījusi lekcijas mākslas vēsturē Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (2006–2014). Zinātnisko interešu fokusā – Krievijas māksla no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Lekcija notiks krievu valodā bez tulkojuma.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 6,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 4,00 EUR.
Pirms lekcijas būs iespējams iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.