Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Sigismunda Vidberga daiļrade Art Deco laikmetā

Redakcija
Redakcija

Sigismunda Vidberga daiļrade Art Deco laikmetā
Sigismunds Vidbergs. Revolūcija. No cikla “Erotika”. 1925. Papīrs, tuša. LNMM kolekcija. Skenējums

Otrdien, 2016. gada 12. aprīlī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) notiks mākslas zinātnieces Maritas Bērziņas lekcija “Sigismunda Vidberga daiļrade Art Deco laikmetā”.

Art Deco (franču val. – art déco) ir mākslas termins, kas apzīmē modernu, eklektisku, elegantu, funkcionālu stilu ar aizsākumiem ap 1920. gadu Parīzē. Kā mākslinieciski stilistiskais novirziens Art Deco attīstījās aptuveni 15 gadus starp abiem pasaules kariem Eiropā un Amerikā. Šis stils ir labi pazīstams un bija ļoti populārs arī Latvijā. 20. gadsimta 20. gados tas strauji izplatījās dizaina, interjera, arhitektūras, modes un vizuālās mākslas jomā – glezniecībā, grafikā, kino.

Pēc Pirmā pasaules kara cilvēki gribēja stilu, kas būtu piemērots jaunajām dzīves reālijām un laikmetīgajai estētikas izpratnei, ko iespaidoja ne vien karš, bet arī rūpnieciskās ražošanas attīstība. Pateicoties savam krāšņumam, daudzveidībai un esības svinēšanas idejai, Art Deco nodrošinājies ar neatslābstošu uzmanību, kļūstot par finansiālās labklājības, uzplaukuma, greznības un elegances simbolu.

20. gadsimta 20.–30. gadi bija ļoti auglīgs periods ievērojamā Latvijas mākslinieka Sigismunda Vidberga (1890–1970) dzīvē. Viņa vārds liekus komentārus neprasa – par šo izcilo grafiķi dzirdējis ir teju ikviens latviešu mākslas mīļotājs, par profesionāļiem nerunājot. Vienmēr ar elegantuma un rafinētības plīvuru šķiet apveltīti gan Vidberga darinātie tušas zīmējumi, gan paša meistara izkoptais vizuālais tēls, radot vienotu estētiski izsmalcinātu veidolu mākslā un ikdienā.

Mākslinieks ilustrējis ap 270 grāmatu, darinājis darbam un karam veltītus zīmējumu ciklus, ekslibrus, karikatūras, plakātus un daudz ko citu, taču plašajai auditorijai viņš galvenokārt ir zināms kā erotisku zīmējumu autors. Sigismundu Vidbergu var droši saukt par šī žanra meistaru, jo jutekliski darbi ne mirkli nekļūst vulgāri un nebalansē uz bezgaumības robežas, bet gan apbur skatītāju ar graciozām līnijām un izmeklētu kompozīciju, iekļaujot Vidbergu spilgtāko Art Deco laikmeta latviešu mākslinieku skaitā.

Mākslas zinātniece Mag. art. Marita Bērziņa jau ilgstoši pēta Sigismunda Vidberga biogrāfiju un daiļradi. 12. aprīlī viesojoties Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, speciāliste savā stāstījumā pievērsīsies laikam, kad Sigismunds Vidbergs aktīvi darbojās Latvijas mākslā kā grafiķis, grāmatu ilustrators, Rīgas mākslinieku grupas biedrs, Rīgas grafiķu biedrības dalībnieks un viens no slavenās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” māksliniekiem. Lekcijā tiks aplūkotas dažādas Sigismunda Vidberga daiļrades jomas, tēmas un iedvesmas avoti Art Deco stila kontekstā, sniedzot iespēju noskaidrot, kas padarīja autora rokrakstu tik īpašu, un atklāt, kādus noslēpumus vēl sevī slēpj meistara māksla.

Maritas Bērziņas lekcija būs savdabīgs komentārs izstādei “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”, kura vēl tikai līdz 23. aprīlim ir apskatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Mag. art. Marita Bērziņa (dz. 1959) – mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Grafikas kolekcijas (18. gs. – 20. gs. 1. puse) glabātāja. Viņas profesionālās intereses saistās ar plaši pazīstamā latviešu mākslinieka Sigismunda Vidberga dzīves un radošā mantojuma pētniecību. Nozīmīgākās publikācijas: “Sigismunds Vidbergs” (Rīga: Neputns, 2015), “Sigismunds Vidbergs – Erotiskās elēģijas” (Rīga: Valters un Rapa, 2004), “Sigismunds Vidbergs: ģimene un agrīnais dzīves periods Jelgavā (1890–1908)” (“Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis”, Nr. 2/3, 2002), “Sigismundam Vidbergam 100: izstādes katalogs” (Rīga: Latvijas Mākslas muzeju apvienība, 1990). Marita Bērziņa ir bijusi kuratore vairākām meistara darbu izstādēm Rīgā, Tallinā un Helsinkos (1990, 1998, 2001/2002). Sarakstījusi grāmatu par Vidberga skolotāju Kārli Brencēnu (Rīga: Neputns, 2008). Nolasījusi mākslinieka dzīvei un daiļradei veltītus referātus Latvijā un ārzemēs.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas būs iespējams iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.