11. novembrī Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs tradicionāli izstādīs unikālo Lāčplēša Kara ordeni

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu. Satversmes sapulce Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi "Par Latviju" apstiprināja 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidniekiem.

Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem - Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oļģertam Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem.

Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki - Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku komandieris pulkvedis Frīdrihs Briedis (pēc nāves) un Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.

1970. gadā tagadējā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā nonāca unikāla kolekcija – Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža (1882-1965) apbalvojumi. Kolekcijas lepnums ir pilns Lāčplēša Kara ordeņa komplekts ― I, II un III šķira, ko ģenerālis bija saņēmis par Neatkarības cīņām. Kopš 1988. gada tikai reizi gadā ― Lāčplēša dienā 11. novembrī ― muzejs izstāda šos unikālos priekšmetus aplūkošanai.

Šie apbalvojumi bija arī 2013. gada maijā Rīgas pilī atklātās izstādes „100 Latvijas vēstures relikvijas” eksponātu vidū. Pils ugunsgrēka dzēšanas laikā muzeja vadībai tos izdevās iznest no aplietās izstāžu zāles un tādējādi izglābt nākamībai.

No 11. novembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklētājiem būs pieejama arī daļa Latvijas vēstures ekspozīcijas, kas publiski vairs nebija apskatāma kopš ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. Tagad tā atjaunota muzeja pagaidu ekspozīcijas un izstāžu telpās Brīvības bulvārī 32.

Latvijas senvēsturi raksturo pirmās saglabājušās liecības par senākajiem iedzīvotājiem Latvijas teritorijā līdz 13. gs. – izstādīti izcilākie arheoloģiskajos izrakumos iegūtie priekšmeti, kas liecina par mūsu senču materiālo un garīgo kultūru vairākus tūkstošus gadu senā pagātnē.

Otra ekspozīcijas daļa veltīta Latvijas Republikas vēsturei starpkaru periodā (1918.-1940.) – valsts pasludināšanai, Neatkarības karam, valsts politiskajai, saimnieciskajai un kultūras atttīstībai līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanai.

18. novembrī – Latvijas Republikas pasludināšanas dienā – Latvijas Republikas vēsturei veltītajā ekspozīcijas daļā muzejs piedāvās ekskursijas gidu vadībā (plkst. 11.00, 13.00, 15.00, 17.00) un aicinās bērnus zīmēt apsveikumus Latvijai 96. dzimšanas dienā „Es Latvijā”. Ieeja – par brīvu.
18. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atvērts no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Ieeja – par brīvu.