Alevtinas Mašenkovas gleznotās ikonas izstādē “Ikonogrāfija” Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā

Izstādē būs apskatāmas krievu pareizticīgo ikonu gleznošanas tradīcijā darinātas tematiskās ikonas. Izstāde nav nejaušība – tā veltīta gadu mijas un Ziemassvētku noskaņai, kā arī Aleksandram Čakam, kurš ir kristīts pareizticībā, kaut gan paša dzejnieka dzīvē reliģijai bijusi maza nozīme.

Tradicionāli baznīcas ikonu gleznošana un godināšana tiek uzskatīta par tipisku Pareizticīgās baznīcas fenomenu un tās saikne ar citu konfesiju tradīcijām ir visai niecīga, tāpēc pieņemts par ikonu runāt, apskatot krievu, grieķu, bulgāru u.c. tautu ikonas, ievērojot Pareizticīgās baznīcas tradīcijas. Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs un Skandināvijā, Pareizticīgā baznīca ir tikai viena no daudzām konfesijām. Vēstures līkloči noteikuši cilvēka piederību vienai vai citai reliģiskajai kopienai. Šie apstākļi nenoliedzami ienesuši arī ikonu glezniecībā savu nacionālo savdabību, kas bagātinājusi un attīstījusi šo seno sakrālās mākslas tradīciju.

Lielisks piemērs ir Alevtinas Mašenkovas gleznotās ikonas. Viņa dzimusi Krievijā, Penzas apgabalā, taču aicinājumu –gleznot ikonas sajutusi tieši Latvijā, pēc šeit pavadītiem ilgiem gadiem. Viņa nopietni pievērsusies ikonogrāfijas vēsturiskajai un kanoniskajai izpētei. Tradicionālo krievu ikonas stilu caurvij daudz senākās Bizantijas un Grieķijas ikonu gleznošanas skolu iezīmes, kas savienojušās ar lokālo kolorītu un gaismas izjūtas niansēm.