Čaka nozīme mākslinieku biedrības “Zaļā Vārna” literātu sekcijas darbībā

1928. gada vasarā Aleksandrs Čaks (1901–1950) pieņēma lēmumu – no Drabešiem, kur bija pavadīti trīs gadi pedagoģiskajā laukā, atgriezties Rīgā, līdzi ņemot idejas nākotnes literārajam darbam. Domubiedrus viņš saskatīja latviešu mākslinieku un literātu apvienībā “Zaļā Vārna”.

1925. gadā gleznotāja Jāņa Plases (1892–1929) un viņa domubiedru dibinātā biedrība pulcināja dažādas radošās personības – māksliniekus, literātus, mūziķus, aktierus un dejotājus. “Zaļā Vārna” rīkoja izstādes, izdeva savu žurnālu, bet dienas vēlākās daļas mēdza pavadīt “jampampos”. Pasākumi ar īpatnējo nosaukumu bija vakari, kuros valdījusi bohēmiski radoša gaisotne – dzejnieki lasīja dzeju, mūziķi spēlēja dziesmas, ko dziedāja solisti.

1920. gadu vidū un otrajā pusē “Zaļās Vārnas” aktivitātēs ar entuziasmu iesaistījās Romans Suta (1896–1944), kuru ar biedrības organizētāju, priekšsēdētāju un žurnāla “Zaļā Vārna” redaktoru Jāni Plasi vienoja gan radošā sadarbība, gan draudzība. Tieši šai tēmai ir veltīta šobrīd R. Sutas un A. Beļcovas muzejā apskatāmā izstāde “Romans Suta un Jānis Plase – “Zaļās Vārnas” zīmē”, kas papildina izcilā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas 120 gadu jubilejas pasākumu programmu. Savukārt literatūrzinātnieces Antras Mednes lekcija būs sasitošs un vērtīgs papildinošs komentārs ekspozīcijai un tās vēstījumam.

Jau 1928. gada 11. novembra apvienības “Zaļā Vārna” biedru kopsapulces sarakstā līdzās dažiem žurnāla “Trauksme” autoriem – Kārlim Rabācam (1902–1983), Ērikam Raisteram (1905–1967), Pēterim Ķikutam (1907–1943) – parādījās Aleksandra Čaka vārds. Jaunie literāti spoži un skaļi pieteica sevi biedrībā, atdzīvinot jau paputējušo literātu atzaru.

Jāmin, ka 1928. gadā Aleksandrs Čaks aktīvi darbojies “Trauksmes” grupā, kas arī izdeva apvienības žurnālu. Kopš 1927. gada dzejnieks jau iesaistījās žurnāla “Jauno Lira” veidošanā, bet 1928. gadā, līdzekļu trūkuma dēļ, tā izdošana tika pārtraukta. 1927. gadā viņš bija piedalījies izdevniecības “Seši” dibināšanā, kas 1928. gadā publicēja pirmās divas Aleksandra Čaka dzejas grāmatiņas – “Es un šis laiks” un “Sirds uz trotuāra”.

1929. gadā “Zaļā Vārna” izdeva nākamos Čaka dzejoļu krājumus – “Apašs frakā” un “Pasaules krogs”, kas bija ilustrēti ar cita apvienības biedra – mākslinieka Kārļa Baltgaiļa (1893–1979) radītiem zīmējumiem. Kad 1929. gadā 37 gadu vecumā mira Jānis Plase, drīzumā (1931) iznāca “zaļvārnieša” Aleksandra Čaka sarakstītā grāmata par šīs neordinārās personības dzīvi un daiļradi. Radoša darbība saistīja arī Aleksandru Čaku un Romanu Sutu – 1930. gadā izdevniecībā “Zelta grauds” tika izdota dzejnieka sacerētā “Poēma par ormani” ar Sutas ilustrācijām.

Lekcijā, ko klausītājiem piedāvās Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore Antra Medne, būs iespējams noskaidrot vairākus interesantus un maz zināmus faktus no talantīgā literāta biogrāfijas, uzzināt par Čaka iesaistīšanos dažādu radošo apvienību, t.sk. biedrības “Zaļā Vārna”, darbībā un novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas rakstniecības attīstībā 20. gadsimta 20.–30. gados.

Uz lekciju laipni aicināts ikviens!

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas būs iespējams iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Romans Suta un Jānis Plase – “Zaļās Vārnas” zīmē”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

Izstāde atvērta līdz 1. oktobrim.