Rakstnieks Ēriks Kūlis Liepājas muzejam dāvina Modra Zihmaņa portretu

Ēriks Kūlis ir pārliecināts, ka “dzejnieks Modris Zihmanis ar savu skarbo dzīves gājumu sniedzis paraugu, kā izpaužas patiess patriots, ko nespēja salauzt pat Gulagā pavadītie gadi”.

Tāpēc bija vēlme dāvināt šo portretu Liepājas muzejam, kurā attēlots nacionālais partizāns, dzejnieks Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris, kurš šogad svinēs 90 gadu jubileju, “lai šī personība no sava portreta uz mums un nākamajām paaudzēm raudzītos ar cerīgu skatienu – allaž atgādinādama par tām vērtībām, kas nav nopērkamas par naudu, bet panākamas ar cieņu, mīlestību pret savu dzimto zemi, valodu, tautu, un parāda īstu vīra stāju mūsu valstī izšķirošajās stundās”.

Modris Zihmanis ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Liepājas 2007. gada Gada liepājnieks, saņēmis Latvijas Valsts Aizsardzības fonda Goda zīmi „Lāčplēsis”, Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojumu „Atzinības Goda Zīme”, medaļu „Zemessardzei 15 gadi”, Barikāžu dalībnieka medaļu un Aizsardzības ministrijas piešķirto Goda rakstu pateicībā par Tēvzemes mīlestību un ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā.

Dzejnieka, rakstnieka un publicista Modra Zihmaņa daiļrade ir nesaraujami saistīta ar viņa sarežģīto dzīves gājumu. Kā atzīst filoloģijas doktore Anda Kuduma, tad “Liepājas skartā zemgalieša Modra Zihmaņa nelokāmais un brīvību apliecinošais gars pilnībā atspoguļojas viņa radošajā dzīvē – dzejā, prozā, publicistikā. Visa Modra Zihmaņa daiļrade ir spilgts 20. gadsimta traģisko vēstures pagriezienu un to nospiedumu fiksējums.

Modra Zihmaņa – dzīves vētru dauzīta dzejnieka, nacionālā partizāna un Gulaga gūstekņa – daiļrade ir savdabīgs, ļoti personiski izstāstīts dzīvesstāsts gan prozā, gan dzejā, kas reizē atklāj lielās un sāpīgās patiesības par mūsu kopīgo pagātni un aicina domāt par to, kā dzīvojam pašlaik un kāda nākotne vēl gaidāma.”

Dzejnieka neizsīkstošais cīnītāja gars sevī apvieno pretrunīgas rakstura šķautnes – spītu un maigumu, pacietību un dvēseles trauslumu, rakstura nelokāmību, vienā personā ļaujot sadzīvot rožu audzētājam un nenogurstošam brīvības karotājam, mīlas dzejniekam un nesamierināmam ar pasaules sarežģīto kārtību, kas nepārejoši tic savām trim zvaigznēm.

Tam piekrīt arī Biruta Rodoviča – Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja, bijušā Īles partizānu bunkura sakarniece: “Viņš ir godīgs, taisnīgs, galvenais – nav nodevējs."

Pats Modris Zihmanis par partizāna gaitām Īles mežos saka tā: "Mēs ar savu draugu pametām skolu un aizgājām pie mežabrāļiem. Tur izplatījām biļetenu "Brīvības Balss", ko rakstījām ar rakstāmmašīnu. Biļetenus ar klīsteri līmējām uz sienām un kokiem apdzīvotās vietās. Tad nāca 1949. gada 17. marta partizānu pēdējā kauja ar 760 čekas karavīru pārspēku. Piecpadsmit no divdesmit septiņiem krita. Mūs deviņus sagūstīja ievainotus. Sekoja arests, čekas pagrabi, piespriestais nāves sods, izsūtījums.”

Liepājnieks Modris Zihmanis ir viens no tiem, kuram nāvessodu aizstāja ar ilgstošu ieslodzījumu, bet tas viņu neatturēja lēģeros rīkot bada streikus un sacelšanos un arī paklusām rakstīt dzejoļus.