Reformācijai – 500 Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts

2017. gadā pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena. Lai arī atsevišķi kristīgās reliģijas reformācijas mēģinājumi ir zināmi jau iepriekšējos gadsimtos, tomēr simboliski par tās iesākumu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris. Šajā dienā Mārtiņš Luters (Martin Luther, 1483–1546) pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes, krasi vēršoties pret indulgenču tirgošanu. Viņš vēlējās iesākt akadēmisku diskusiju par grēku atlaidēm un tobrīd pat nenojauta, ka politiski ekonomisko apstākļu iespaidā tai sekos gadsimtiem ilga baznīcas šķelšanās.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, kurā Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām, atbilstoši profilam, piedāvā savu stāstu par Reformāciju un laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot to atspoguļojumu sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāde caur 15.–20. gadsimta Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Neapšaubāmi izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu ideologs Mārtiņš Luters, tādēļ ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde ir ne tikai par Lutera baznīcu, bet arī par reliģiskās mākslas attīstības virzieniem kultūras telpā, kuras fonā ir anglikāņu, hugenotu vai reformatoru baznīca ar tās postulātiem un konkrēto attieksmi pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija iesākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko atklāj 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera (Martin Schongauer, 1445–1491) Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, norādot atšķirību starp tēmu izvēlēm Reformācijas un katoļu tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā (Lucas Cranach der Ältere, 1472–1553), Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1481–1528), Hansa Holbeina (Hans Holbein der Jüngere, 1497/8–1543), Hansa Burgmaira (Hans Burgkmair the Elder, 1473–1531), Erharda Aldorfera (Erhard Altdorfer, pēc 1480–pēc 1561) u.c. Reformācijas laikmeta mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas Albrehta Dīrera ilustrācijas Roterdamas Erasma (Desiderius Erasmus Roterodamus, 1466–1536) “Muļķības slavinājumam” (1509, iespiests 1511).

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606–1669) un Adriāna fan Ostades (Adriaen van Ostade, 1610–1685) oforti. 18. gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta (William Hogarth, 1697–1764) un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros valda kriticisms un satīra. 19. gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga (Gustav König, 1808–1869) Mārtiņa Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču misticisms atklājas Gistava Dorē (Gustave Doré, 1832–1883) Bībeles ilustrācijās, bet 20. gadsimts – Otto Diksa (Otto Dix, 1891–1969) skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām. Izsekojot analogu tēmu traktējuma variācijām dažādās kultūrvidēs, izstāde skatītājam ļauj novērtēt piecu gadsimtu pieredzi un katram pašam sev uzdot jautājumu – kur atrodamies šodien?

Projekts apvieno Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga (Thomas Emmerling, Vācija / Rumānija) apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Martina Šongauera, Gistava Dorē un Otto Diksa darbi. Savukārt ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM (t.s. “Gotas albums”, Holandes Zelta laikmeta māksla) un LNB kolekcijām (Albrehts Dīrers u.c.) prezentē Reinholda Filipa Šillinga (LNMM), Pētera Betgera (LNB) dāvinājumus, tādēļ varētu teikt, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums.