Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Tallinā atklāta izstāde „Dabas spēks. Reālisms un Diseldorfas skolas glezniecība”

Redakcija
Redakcija

Tallinā atklāta izstāde „Dabas spēks. Reālisms un Diseldorfas skolas glezniecība”
Jūlijs Feders (1838–1909). "Pēc vētras (Norvēģijas skats)". 1874. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

No 2015. gada 3. jūlija Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā ir skatāma izstāde „Dabas spēks. Reālisms un Diseldorfas skolas glezniecība” („The Force of Nature. Realism and the Düsseldorf School of Painting”), kurā eksponēti četrpadsmit darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

19. gadsimtā daudzi Eiropas mākslinieki, tostarp Igaunijas un Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgi vācbaltu gleznotāji, studēja Diseldorfas Mākslas akadēmijā, kuras uzplaukums sākās 19. gadsimta 30. gados, pēc tam pakāpeniski pieaugot reālisma ideju ietekmei. Diseldorfas skolas māksliniecisko principu pamatā ir atbilstība dabas patiesībai, precīzs zīmējums un detalizēts apjomu atveidojums.

Vācu mākslinieku Osvalda Ahenbaha (Oswald Achenbach), Eduarda Pistoriusa (Eduard Pistorius), Karla Vilhelma Hibnera (Karl Wilhelm Hübner) ainavas un sadzīves žanra gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas sniedz spilgtu priekšstatu par Diseldorfas skolas glezniecības raksturīgajām iezīmēm. Slavenā Diseldorfas profesora vācbaltu gleznotāja Eduarda fon Gebharta (Eduard von Gebhardt) kompozīcija „Pazudušais dēls” (1908) atspoguļo jaunu pieeju Bībeles tēmai, interpretējot populāro sižetu kā savu laikabiedru dzīves notikumu. Tallinā izteiksmīgā lielformāta glezna veido vienu no ekspozīcijas dominantēm.

Ar reliģisku sižetu gleznojumiem izstādē pārstāvēts limbažnieks Aleksandrs Heibels (Alexander Heubel), kas pie vēlīnā romantisma pārstāvjiem Diseldorfas akadēmijā (1834–1840) mācījās ar mecenāta, Rīgas rātskunga Frīdriha Vilhelma Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo) atbalstu. Pie Pēterburgas Mākslas akadēmijas studiju biedra vācbaltieša Eižena Dikera (Eugen Dücker), kurš Diseldorfā kļuva par atzītu ainavu darbnīcas profesoru, neilgi (1875–1876) papildinājās Jūlijs Feders. Latviešu ainavista meistarību rāda dramatiskais pirmatnējās dabas tēlojums „Pēc vētras” („Norvēģijas skats”, 1874), kas iekļaujas ziemeļu romantisma tradīcijā, un vairākas reālistiskas ainavas.

Plašajā izstādē, kas īstenota Vācijas, Igaunijas un Latvijas speciālistu sadarbībā, ietverti arī vācu mākslinieku darbi no Diseldorfas Mākslas pils muzeja (Museum Kunstpalast) kolekcijas. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu reprezentē četrpadsmit gleznu izlase, un to autoru vidū bez jau minētajiem gleznotājiem ir arī Gerhards Vilhelms fon Reiterns (Gerhard Wilhelm von Reutern), Aleksandrs Borzovs (Alexander Borsow) un Osvalds fon Zass (Oswald von Sass).