Gustava Kluča darbu retrospekciju Rīgā apmeklējuši vairāk nekā 12 000 cilvēku
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) ir noslēgusies pasaulē pazīstamā konstruktīvista Gustava Kluča darbu izstāde „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”, kas bija viens no „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” programmas nozīmīgākajiem notikumiem. Divu mēnešu laikā – no 2014. gada 23. augusta līdz 26. oktobrim – projekts piesaistīja 12 092 apmeklētāju uzmanību.
Izstāde bija līdz šim plašākā autora retrospekcija dzimtenē, rezultāts vairākus gadus ilgam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pētnieciskam darbam, kas kļuva par starptautiska mēroga notikumu Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 programmas ietvaros.
Kopējais eksponātu skaits pārsniedza 300 vienību. Izstādes kodolu veidoja Gustava Kluča darbi no LNMM krājuma, kur glabājas pasaulē lielākā un daudzveidīgākā mākslinieka radošā mantojuma daļa. Uz Rīgu atceļoja arī ap 30 gleznas un zīmējumi no citu valstu muzejiem – no Grieķijas laikmetīgās mākslas muzejā Salonikos glabātās Georga Kostaki krievu avangarda mākslas kolekcijas, no Valsts Tretjakova galerijas un V. Majakovska muzeja Maskavā, kā arī no privātām kolekcijām Spānijā un Latvijā.
Projekta ietvaros Arsenālā norisinājās vairāki tematiski pasākumi un izglītības programmas, tostarp „Sarunas muzejā” ar izstādes kuratori, „Ceturtdienas vakara diskusijas” ar dažādu mākslas jomu speciālistiem un atraktīvs Vladimira Majakovska poēmas „Mākonis biksēs” lasījums. Īpaši atzīmējama starptautiska zinātniska konference „Avangarda mākslas formālie eksperimenti un jaunievedumi no sociālās kultūras un mākslas teorijas skatupunkta”. Konference pulcēja plašu ekspertu loku, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību divu Latvijā dzimušu un starptautiski pazīstamu mākslinieku – Gustava Kluča (1895–1938) un Voldemāra Matveja (1877–1914) radošajam un teorētiskajam mantojumam.
„Ceru, ka tikšanās ar Gustava Kluča mākslas spēku un talanta mērogu, kas kaldināts un vēlāk brutāli iznīcināts Staļina totalitārā režīma apstākļos, ir rosinājusi muzeja apmeklētājus iziet ārpus emocionālā komforta zonas. Uz jautājumiem, par kuriem izstāde aicināja domāt – mākslas un varas attiecības; mākslinieka kā indivīda izvēļu brīvības un atbildības amplitūda viņa laikmeta notikumu kontekstā un mūsdienu skatījumā u. c., – nav viennozīmīgu, pareizu vai nepareizu atbilžu. Bet esmu pārliecināta, ka par šiem jautājumiem jāturpina domāt, jo Gustava Kluča traģiskais dzīvesstāsts ir daļa no mūsu tautas vēsturiskās pieredzes, bet viņa radošais mantojums ir Latvijas kultūras vērtība, kuras izcilību novērtē visā pasaulē,” par izstādes projektu stāsta tās kuratore Iveta Derkusova.
Izstāde ir noslēgusies, bet interesentiem aizvien ir pieejami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbībā ar izdevniecību „Neputns” izdotie katalogi, kas paver plašas iespējas Gustava Kluča daiļrades iepazīšanai un turpmākai pētniecībai. Katalogs „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” dokumentē notikušo izstādi, savukārt apjomīgajā pētījumā „Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs” (2 sējumos) apkopota informācija par visiem LNMM glabātajiem Gustava Kluča darbiem, daudzi unikāli eksponāti un dokumenti publicēti pirmo reizi.
LNMM izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem, īpaši māksliniekam Mikam Mitrēvicam un „Dd Studio” radošajai komandai par izstādes iekārtojumu, kā arī māksliniecei Zanei Ernštreitei par abu katalogu māksliniecisko noformējumu. Paldies ikvienam, kas veltīja laiku izstādes apmeklējumam un domām par Gustava Kluča radošo mūžu.
