Lāčplēša dienas norises Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
11. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, piedāvā īpašu svētku programmu. Ieeja bez maksas.
Arī šogad muzejs turpina 1988. gadā aizsākto tradīciju – tikai šajā dienā izstāda unikālo Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882-1965).
1970. gadā muzejā nonāca unikāla kolekcija – ģenerāļa Baloža apbalvojumi. Kolekcijas lepnums ir pilns Lāčplēša Kara ordeņa komplekts ― I, II un III šķira, ko ģenerālis bija saņēmis par Brīvības cīņām.
2013. gada Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā muzeja vadībai izdevās šo eksponātu izglābt nākamībai.
Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oļģertam Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim. 1920. gada
11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs J. Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem.
Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki – Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis J. Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku komandieris pulkvedis Frīdrihs Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.
Savukārt ar izstādi “Latviešu strēlnieku bataljoniem - 100” muzejs 11. novembrī īpaši godinās to latviešu strēlnieku piemiņu, kuri bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – ordeni piešķīra ne tikai Brīvības cīņu dalībniekiem, bet arī latviešu strēlniekiem par Pirmā pasaules kara laikā parādīto varonību. Pavisam ar Lāčplēša III šķiru ir apbalvoti 202 strēlnieki, bet Frīdrihs Briedis saņēmis gan III, gan II, gan I šķiru. Varonīgā cīnītāja Līna Čanka–Freidenfelde savu kaujas ceļu sāka kā strēlniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, kur par varonību apbalvota ar II un IV šķiras Jura krustiem un IV šķiras Jura medaļu, bet par cīņām 1915. gada 22. oktobrī pie Slokas un par izlūkgājieniem 1916. gadā Nāves salā ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1095. Viņa bija pirmā sieviete, kas tika apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.
Tāpat muzejs aicina apskatīt ekspozīcijas daļu “Latvijas Republika. 1918.-1940.” un jauno izstādi “Ceļā uz latviešu tautu”. Muzejā tiks demonstrēta arī virtuālā izstāde “Brīvības piemineklim – 80”.
Lāčplēša dienā Latvijas Nacionālo vēstures muzeju apmeklēs arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un jaunsargi.
LNVM nodaļa “Dauderi” Sarkandaugavas ielā 30, Rīgā, Lāčplēša dienā būs atvērta no plkst. 9.00 līdz 17.00, ieeja bez maksas. Plkst. 12.00, 14.00, 16.00 būs iespēja noklausīties speciālista stāstījumu par “Dauderu” muzeja vēsturi un Lāčplēša Kara ordeni. “Dauderos” būs apskatāmi III šķiras Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas valsts proklamēšanas gadadienā 18. novembrī LNVM Brīvības bulvārī 32 būs atvērts no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Ieeja bez maksas.
