Divdabis. Oļegs Tillbergs / Jānis Filipovičs

................................................................................................................................................................................................................

DIVDABIS: OĻEGS TILLBERGS un JĀNIS FILIPOVIČS
Izstāžu cikla “Divdabis” noslēdzošajā epizodē satiekas divas spilgtas personības – Oļegs Tillbergs un Jānis Filipovičs, demonstrējot gan puicisku mērošanos ar spēkiem, gan aizkustinošu nepieciešamību runāt par individuāli un universāli būtiskiem jautājumiem.

Abu mākslinieku galvenais izteiksmes veids ir instalācija – ja Oļegam Tillbergam tā ir monumentāla idejas materializācija, nebaidoties īstenot vispārdrošākās ieceres, tad Jāņa Filipoviča instalācijas visbiežāk ir piesātinātas ar daudznozīmīgām un ironiski formulētām lingvistiskām piruetēm, kas palīdz ikdienā lietojamus objektus pārvērst mākslas darbos. Izstādes kuratores Solvita Krese un Diāna Popova atklāj, ka mēroga un materialitātes ziņā šis ir vērienīgākais un ambiciozākais cikla duets.

Oļegs Tillbergs ir 20. gadsimta 80.–90. gados starptautiski zināmākais Latvijas mākslinieks, viens no tā laika “robežpārkāpēju” paaudzes, kam raksturīga drosmīga jaunu izteiksmes formu meklēšana. Eksperimentējot, autors iemieso idejas tēlainās, daudzslāņainās konstrukcijās, kurās eksistenciālas izjūtas savijas ar pārdomām par vispārējām vērtībām, pievienojot viegli patinētu atmiņu pārklājumu. Savās iespaidīgajās instalācijās meistars izmanto neparastus objektus – padomju militārās lidmašīnas, ekskavatora kausus, vaļa kaulus u.c., piešķirot tiem gan sociālpolitiskā, gan metaforiskā vēstījuma statusu.

90. gadu sākumā, veidojot instalāciju “Pali” (1994), Oļegs Tillbergs, dodoties klaiņojumos pa Rīgas mazdārziņiem, savāca simtiem sarūsējošu spaiņu. Sarūsējušais spainis mākslinieka darbā negaidīti kļuvis par individuālās un kolektīvās pieredzes liecību, atsedzot sociālās un ekonomiskās izmaiņas, kuras kopš 90. gadiem ir notikušas Latvijā. Oļegs Tillbergs šo instalāciju pirmoreiz izrādīja Rīgā, galerijā “M6” 1994. gadā un tajā pašā gadā arī Ķīlē (Vācijā) un Oulu muzejā (Somijā), 1995. gadā – personālizstādē “Konjunktūra” Dienvidkarēlijas Mākslas muzejā un Helsinku pilsētas mākslas muzejā. Par šo darbu 1994. gadā Tillbergs ieguva prestižo Somijas balvu “Ars Fennica”.

Tagad tēlnieks minēto instalāciju ir restaurējis, tikai izmantojot sociālos tīklus un aicinot Latvijas iedzīvotājus piedalīties spaiņu vākšanā. Mākslas darbā neskaitāmi sarūsējuši spaiņi, ko ieskauj balti palagi, veido Latvijas mākslas klasiķa Vilhelma Purvīša raksturīgajā krāsu paletē ieturētu telpisku gleznu, vedinot domāt par cilvēku likteņiem un laika plūdumu.

Mākslinieks Jānis Filipovičs savus darbus risina kā provokatīvu, vizuāli pārsteidzošu saspēli ar Oļega Tillberga idejām, blēņojoties ar “socartam” tipiskajiem absurdo vārdu virknējumiem un DIY kultūrā populārajiem paņēmieniem, piešķirdams sadzīves priekšmetiem jaunu veidolu un funkcijas. Autora piedāvātā instalācija atspoguļo variācijas par tehnoloģiski utopiskām spaiņa izmantojuma formām, kas ironiski atgādina par patērētāju sabiedrībā sakņoto paradumu – radīt arvien jaunus produktus, nebeidzami izgudrojot tiem noderīgus papildinājumus, atjauninājumus un uzlabotas versijas. Jaunradīto darbu daudzfunkcionalitāte kontrastē ar Oļega Tillberga objekta vēstījumu par pagājušā laikmeta poetizēto realitāti, kad mazdārziņu kooperatīvi bija pašsaprotams turpinājums pilsētai, un spainim, tāpat kā jebkuram citam sadzīves priekšmetam, bija vairākas dzīvības līdz pilnīgai sabrukšanai.

Vienā no muzeja zālēm autors, identificēdamies ar grillmeistaru melnā priekšautā, kā sulīgus gaļas gabalus saver uz iesmiem alvas zaldātiņus, pārvēršot bērnības rotaļlietu trāpīgā simbolā. “Jāņa Filipoviča darbi izceļas ar atsperīgu humoru un dzīvu iztēli. Viņš, kombinējot asprātīgus objektus no ikdienišķām lietām, tajos ievērpj arī politisku un sociālu kritiku. Analizējot drastiski mainīgo politisko situāciju pasaulē, militāro konfliktu eskalāciju un vienlaikus mūsu platuma grādos aktuālo grila sezonas atklāšanu, mākslinieks vienā no savām instalācijām izvērsīs tēmu par kolektīvo cepšanos,” stāsta Solvita Krese.

PAR MĀKSLINIEKIEM
Oļegs Tillbergs (1956) apguvis daiļamatniecību, vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un dizaina nodaļā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus piedalās izstādēs, kur veidojis pirmās instalācijas, kad tas vēl nebija ne atzīts, ne novērtēts radošās izteiksmes līdzeklis institucionālajā mākslas telpā. Kopā ar Sarmīti Māliņu un Sergeju Davidovu pilsētvidē rīkojis provokatīvas performances “Būri” (1987) un “Staburaga bērni” (1988). Plašu atpazīstamību ieguvis 90. gados, būdams viens no vislabāk pazīstamajiem Latvijas monumentālās un poētiskās instalācijas žanra pārstāvjiem. Piedalījies daudzās starptautiskās izstādēs Krakovā, Berlīnē, Ķīlē, Rostokā, Helsinkos, kā arī Sanpaulu biennālē 1994. gadā. Saņēmis prestižo balvu “Ars Fennica” Somijā par izstādi “Konjunktūra” (1994), kurā bija eksponēta arī instalācija “Pali”. Pašlaik strādā Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas katedrā kā asociētais profesors.

Jānis Filipovičs (1978) apguvis metāla dizainu Rīgas Lietišķās mākslas koledžā, saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Mācījies arī reklāmu, metināšanu un pedagoģijas pamatus. Jānis Filipovičs piedalījies vairākās grupu izstādēs: “Tu esi Tas, ko Tu mīli” (2015) Kaņepes Kultūras centrā, “Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla” (2014) Rīgas mākslas telpā, “Sveika, galva!” (2014) Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, “Vēja māte” (2011) Hamburgā, “A Smiling Lady on a Tiger” (2010) Brēmenē, “The Way” (2010) Starptautiskajā lidostā “Rīga”, kā arī laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit” (2010). Autora pirmā personālizstāde “Пчеловек / Pčelovek” notika Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā 2014. gadā.