Nikolajs Bogdanovs-Beļskis (1868–1945). Glezniecība no Latvijas un Vācijas kolekcijām
Foto: Normunds Brasliņš
No 2016. gada 30. aprīļa līdz 19. jūnijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma ievērojamā krievu gleznotāja Nikolaja Bogdanova-Beļska darbu izstāde no Latvijas un Vācijas kolekcijām.Krievu mākslinieka, glezniecības akadēmiķa Nikolaja Bogdanova-Beļska (Николай Петрович Богданов-Бельский, 1868–1945) vārds ir labi zināms gan Krievijā, gan Latvijā. Izstāde Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA piedāvā plašāku ieskatu gleznotāja radošajā mantojumā, sniedzot iespēju aplūkot vairāk nekā 60 meistara darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, mākslinieka ģimenes kolekcijas Vācijā, kā arī no privātām kolekcijām.
Ekspozīcijas kodolu veido gleznas no sērijas “Latgales bērni”, kurā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis aizkustinoši attēlo mazos varoņus, kuri dzīvo tīras, pirmatnējas dabas vidū. Savukārt ainavas žanrs atklāj gleznotāja mīlestību pret Latgali un tās skaisto ainavu – ezeriem, meža stūrīšiem, vecām muižām. Kopējo vēstījumu papildina dokumenti un fotogrāfijas no LNMM un mākslinieka ģimenes arhīva, kas ļauj dziļāk izprast autora daiļradi un izgaismot līdz šim nezināmus faktus viņa biogrāfijā.
Pateicoties savam talantam un neatlaidībai jauneklis no nabadzīgas zemnieku ģimenes ieguvis labu izglītību un kļuvis par vienu no pieprasītākajiem sava laika gleznotājiem Krievijā. Kā mākslinieks Nikolajs Bogdanovs-Beļskis izveidojies 19. gadsimta 90. gados, spoži apliecinot gleznotāja reālista redzējumu. Vēlāk reālisma tradīcijās balstīto estētiku bagātināja impresionisma atklājumi, kas sekmēja iejūtīgāku kolorīta un citu mākslas darba glezniecisko kvalitāšu izpratni. Jau daiļrades sākumposmā par galveno tēlojuma objektu Nikolajs Bogdanovs-Beļskis izvēlējās bērnus. Šai tēmai meistars bija uzticīgs visa mūža garumā, iemantojot pelnītu popularitāti.
Mākslinieka radošajā mantojumā pārstāvēti dažādu žanru darbi – portreti, ainavas, klusās dabas. Ar savu portretista virtuozitāti Nikolajs Bogdanovs-Beļskis ir iekarojis atzinību sabiedrības augstāko slāņu vidū, saņemot pasūtījumus pat no Krievijas imperatora ģimenes. Izstādē portretu galerijā centrālā vieta ierādīta slavenā krievu dziedātāja Fjodora Šaļapina ģīmetnei. Eksponēti arī Lielkņaza Dmitrija Pavloviča, Konstantīna Staņislavska, skaistules Marijas Jemeļjanovas, Nikolaja Bogdanova-Beļska sievas un viņas dēlu portreti.
1921. gadā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis no Krievijas devās uz Latviju. Šeit gleznotājs nodzīvoja 23 gadus, arī iegūstot plašu sabiedrības ievērību. 1936. gadā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā mākslinieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. gadā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis kopā ar sievu aizbrauca uz Berlīni, kur 1945. gadā mira. Vācijā palikusi viņa darbu kolekcija, ko rūpīgi glabā mākslinieka ģimene. Pirmo reizi Latvijā ir skatāmi darbi no Nikolaja Bogdanova-Beļska ģimenes kolekcijas, tai skaitā arī līdz šim vēl nezināmas gleznas.
Teksts: Ksenija Rudzīte
