Augustam Bīlenšteinam veltītie zinātniskie lasījumi
Atzīmējot 190. gadskārtu kopš dzimis panākumiem bagātais zinātnieks, teologs, kultūras un sabiedriskais darbinieks Augusts Bīlenšteins (1826-1907), Dobeles Novadpētniecības muzejs 20.oktobrī organizē zinātniskos lasījumus, kuru mērķis ir godināt izcilā zinātnieka personību un aktualizēt viņa daudzpusīgās darbības rezultātus.
Dobelē dzīvojošais vācbaltiešu garīdznieks, folklorists un valodnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907) par vienu no laimes sajūtas nosacījumiem minēja panākumus, kas gūti darbā. Autobiogrāfiskajā darbā “Kāda laimīga dzīve” viņš rakstīja: “Kur rodas laime, es varētu pateikt trijos vārdos: būt mīlētam, strādāt ar zināmiem panākumiem, būt kopā ar Dievu”.
Un tieši daudzveidīgais darbs bija tas, kas piepildīja zinātnieka garo mūžu, sava laikmeta kontekstā ļaujot būt par vienu no zinošākajiem latviešu valodas, folkloras un vēstures speciālistu.
Šogad aprit 190.gadadiena, kopš izcilā zinātnieka dzimšanas, tādēļ šis ir vispiemērotākais brīdis, lai atskatītos uz A. Bīlenšteina paveikto.
Dobeles Novadpētniecības muzejs organizē A.Bīlenšteina piemiņai veltītus zinātniskos lasījumus, kuru laikā izskanēs vairāki referāti, kas saturiski pieskarsies jomām un tematiem, kas dzīves laikā saistījuši vācbaltiešu zinātnieku.
Lasījumus atklās Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, kurš savā referātā apskatīs kāds ir A. Bīlenšteina devums Latvijas senāko iedzīvotāju izpētē. Lasījumu turpinājumā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste Zenta Broka-Lāce prezentēs savu pētījumu par A. Bīlenšteinu kā vienu no arheoloģijas nozares pamatlicējiem Latvijā, raksturojot viņa veikumu Latvijas senākās vēstures izpētē.
Zinātniskie lasījumi aptver starpdisciplināru tēmu loku, tādēļ viens no referātiem pieskarsies A. Bīlenšteina pētnieciskajai interesei saistībā ar Kurzemes guberņā lietotajām mērvienībām. To, kādi labības mēri Kurzemē tika lietoti 19. gadsimtā, savā referātā atklās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieces Austra Ziļicka.
Pētnieku uzmanības lokā ir arī A. Bīlenšteina darbība valodniecības sfērā. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieks Ojārs Bušs referēs par A.Bīlenšteina vietvārdu izpēti. Savukārt A. Bīlenšteina darbību folkloristikas jomā tuvāk izpētījuši Latviešu folkloras krātuves pētnieki Guntis Pakalns un Māra Vīksna.
Ar priekšlasījumu par A.Bīlenšteina bērnu darbību Latvijas kultūras vēstures izpētē referēs tulkotāja Ināra Korsaka. Zinātnisko lasījumu noslēgumā savu referātu par Augusta Bīlenšteina meitas Martas pētījumu par audumu krāsošanu ar augiem piedāvās Kristīne Tilgnere (Christine Tilgner, Vācija). Noslēgumā paredzēta diskusija, kuras pamatjautājums būs: ko iesākt ar Augustu Bīlenšteinu un viņa atstāto mantojumu 21.gadsimtā?
Muzejā viesosies arī Augusta Bīlenšteina radinieki no Vācijas.
