Izstāde „L+O. Laikmets. Tēlniecība. Stāsti.”
Ligita Franckeviča (1947), arī pazīstama kā Ulmane, un Ojārs Breģis (1942) ir vieni no tās mākslinieku paaudzes, kas aktīvu radošo darbību izvērsa septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Tā bija jaunā tēlnieku grupa, kas izaicināja paši sevi un sabiedrību, meklējot jaunus stilistiskus paņēmienus un sižetiskās līnijas Latvijas tēlniecības kontekstā. Tajā laikā attīstījās medaļu māksla, kvadrinnāļu kustība, stājskulptūra, plaši izmantots materiāls bija granīts, līdz ar to parādījās arī jauni izaicinājumi formas veidošanā. Tas bija laikmets, kad tēlniecība piedzīvoja strauju attīstību pēc iepriekš dominējošās “pareizās” ideoloģijas heroizētās mākslas. Pateicoties Tēlnieku nama un Rīgas skulptūru dārza izveidei, plaši izvērsās gan personālizstādes, gan grupu izstādes, kurās nozīmīgu lomu ieņem gan L.Franckevičas, gan O.Breģa darbi - katrs ar savu vēstījumu un formas dažādību.
Atzīmējot abu mākslinieku apaļās jubilejas, izstādē “L+O. Laikmets. Tēlniecība. Stāsti.” apskatāmi viņu izcilākie darbi no LNMM un LMS krājumiem. Daudzi no darbiem nav bijuši izstādīti publiski pat 30 gadu. Aktualizējot jautājumu par modernās mākslas pieejamību, šī izstāde ir arī apliecinājums tam, cik dažāds ir Latvijas 20.gs.otrās puses mākslas mantojums un tam joprojām nav pastāvīgas ekspozīcijas telpas.
Ligita Franckeviča 1967. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad - Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu, pēc tam no 1967.-1973. gadam studējusi tēlniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās no 1972. gada. Mākslinieku Savienības biedre no 1976. gada. Grupu izstādēs piedalās kopā ar laikabiedriem Ojāru Feldbergu, Ojāru Breģi, Vilni Titānu, Kārli Dani, Jāni Stupuli, Bruno Strautiņu u.c.. Organizē arī personālizstādes un piedalās starptautiskos simpozijos. Latvijas Medaļu mākslas kluba locekle no 1989. gada un no 1997. gada FIDEM (Federation International de la Medaille) Vispasaules Medaļu asociācijas locekle.
Skulptūru mākslā agrīnajos gados tēlniece risina tēmas par brīvību, un ar savu noteiktu tēlu un jēdzienu sistēmu rosina uz pārdomām par pasaules nākotni. Viņas mākslas darbos dominējošie tēli ir sieviete, tās nozīmīgums cilvēka dzīves ciklā, un zirgs kā nepieradinātā un nepakļāvīgā simbols.
Veidojusi monumentus un portretus Mirdzai Ķempei, Itai Kozakevičai, Eduardam Smiļģim, Annai Kernai, Elzai Radziņai, Gunāram Bērziņam, Mirdzai Šmithenei, Vilhelma Purvīša un Vilhelma Neimaņa portretu plaketes Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.
Pateicoties izcilām medaļu mākslinieces dotībām, no 1994. gada sadarbojas ar Latvijas Banku un veido daudzu piemiņas un kolekciju monētu plastiskos modeļus. Ciešās sadarbības rezultātā, Latvijas Banka laidusi klajā desmitiem kolekcijas un piemiņas monētu, un daļa no šīm monētām guvušas starptautiskus apalvojumus un atzinības. 2014. gadā Ligita Franckeviča pēc vēsturiskā Riharda Zariņa pirmskara pieclatnieka parauga veidojusi Zelmas Braueres jeb tā dēvētās Mildas tēlu jaunajām Latvijas eiro monētām.
Ojārs Breģis beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu 1962. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu - 1973. gadā. Izstādēs piedalās no 1971. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1978. gada. Mākslinieks aktīvi uzsāka savu radošo darbību 70. gados, radot darbus granītā, piedaloties grupu izstādēs, iesaistoties diskusijās un veidojot rakstus par Latvijas tēlniecības attīstību. Viņš ir arī viens no skulptūru plenēru aizsācējiem Latvijā. Pirmais simpozijs tika organizēts Mālpilī 1977. gadā, kurā piedalījās Ojārs Breģis, Ojārs Feldbergs, Indulis Ranka un Raitis Bēcis.
Latvijas mākslas kopainā Ojāra Breģa daiļrade ir raksturīga ar ģeometrizēti stilizētām kompozīcijām, apvienojot organiskas un tehniskas formas granīta stājdarbos. Māksliniekam tuvas ir sadzīviskas tēmas un dabas formas akmenī, piemēram, mūsdienu tehnoloģiju atainojums. Viņa darbos vērojama stingra konstruktīva uzbūve, formas vispārinājumi, lineāri grafiski risinājumi, asas šķautnes, deformācija, asimetrija. Kaut arī Ojāra Breģa darbi būtu raksturojami kā dekoratīvi, jo slīpētā akmens plakne ļoti labi un spēcīgi izskatās āra apgaismojumā, skatoties plašākā kontekstā, iezīmējas mākslinieka tēlu sistēma, kas kā filozofisks pārdomu piesātinājums tiek atklāts skulptūrā. Līdz ar to, darbi ir ne tikai spēle ar akmeni kā materiālu, bet ir arī dziļi personiska simbolu karte.
Izstāde “L+O. Laikmets. Tēlniecība. Stāsti” apvieno abu latviešu tēlotājmākslas laikabiedru sniegumu kopīgā radošā notikumā, ļaujot skatītājam baudīt formu, plastikas un materiālu dažādību, kādu sniedz abi tēlnieki: Ligitas Franckevičas tēlniecībai raksturīgas plastiskas formas, dramatiski līniju silueti, savukārt Ojāra Breģa formveidei ir pretējs raksturs - ģeometrisks zīmējums, šķautņu asums, formu ritms. Kopā viņi lieliski papildina viens otru, turklāt abu darbus vieno spēcīgas enerģijas strāvojums un emocionāls līdzpārdzīvojums. Izstādes norises laikā notiks pavadoši radošie pasākumi, kas ietvers izstādes autoru - mākslinieku, mākslas kritiķu, citu laikabiedru un skatītāju sarunas par tēlniecību, mākslu un tā laika radošo vidi kopumā.
Izstāde norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa teātra muzejā no 2017. gada 8. septembra līdz 28. oktobrim.
Izstādes tapšanu atbalsta Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa teātra muzejs, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienība.
DATUMI:
8. septembris - izstādes atklāšana plkst. 18:00.
16. septembrī – tikšanās ar māksliniekiem LKA Eduarda Smiļģa teātra muzejā. Diskusija ar laikabiedriem un stāstījums par eksponētajiem darbiem ļaus atskatīties uz septiņdesmito un astoņdesmito gadu māksliniecisko garu.
14. oktobrī – dokumentālā filma “Kazas gads” (1991), režisore Rūta Celma. Tēlnieces Ligitas Franckevičas kinoportrets ar mākslinieces komentāriem un aktiera Haralda Ulmaņa dzejas lasījums.
Izstāde „L+O. Laikmets. Tēlniecība. Stāsti.”
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
08.09.2017 – 28.10.2017
