Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


No 2. līdz 20. augustam galerijā Mākslas Banka skatāma gleznu izstāde “Trīs skatupunkti”

Redakcija
Redakcija

No 2. līdz 20. augustam galerijā Mākslas Banka skatāma gleznu izstāde “Trīs skatupunkti”
Aivis Pīzelis "Smarža" akrils / audekls, 65x90, 2016.

Izstādē „Trīs skatupunkti” trīs mākslinieki - Jānis, Aivis un Voldemārs, ko saista viena pilsēta Preiļi, ir apvienojušies kopīgā izstādē. Glezniecība, ko viņi rada, ir cieņas un mīlestības apliecinājums centrālajai tēmai, kura tiek risināta piesātinātajās kompozīcijās, un tā ir daba. Ainava, kā patstāvīga vērtība un laika apjausmas lieciniece spēj caur mākslas valodu pateikt daudz vairāk, nekā kādam tas varētu šķist. To var uzlūkot gluži kā aktu - tā ir savu iekšējo pārdzīvojumu un emociju pasaules pārnešana mākslā. Palūkojoties uz mākslinieku darbiem, var redzēt, ka šajās sajūtās ir kas kopīgs, bet tajā pašā laikā dziļi individuāls.

Jānis Plivda caur saviem darbiem vēlas atklāt gan sev, gan citiem apkārtējās pasaules dzīvo un mainīgo dabu, kura mūs uzrunā un saista ar savu vitalitāti un neizsmeļamo domu plūduma pasauli. Gleznieciskā spriedze izpaužas formu interpretācijā un krāsu laukumu ieklāšanas manierē.Skatoties uz Jāņa gleznām, var droši teikt, ka viņa dvēsele patiesi pieder ainavai.

Voldemārs Kokorēvičs savu glezniecības pasauli tver tieši un atklāti. Krāsu ekspresija, rokraksta brīvība un motīvu izvēle ir tā, kas piesaista publiku mākslinieka darbos. Enerģiski ieklātie krāsu laukumi precīzi raksturo attieksmi, ar kādu Voldemārs profesionāli nododas savai sirdslietai.

Aivim Pīzelim savos darbos ir svarīgi saglabāt ritma dinamiku, krāsu kontrastus un tīrību. Gleznas vēstī par konkrētā brīža pārdzīvojumiem, jo autors uzskata, ka gleznošana ir atdošanās iekšējām izjūtām. Glezniecības valoda iedarbojas galvenokārt uz cilvēka emocijām, nevis viņa prātu. Tā spēj mums atgādināt par harmonijām, kas sistemātiskai analīzei nav sasniedzamas