Kuldīgas Mākslas namā skatāma izstāde ”Māksla muzeja krājumos”.
No 30. jūnija līdz 29. jūlijam Kuldīgas Mākslas namā būs skatāma izstāde ”Māksla muzeja krājumos”.
Pirmā izstāde ar muzejisku nozīmi Kuldīgā tika organizēta 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā. Izstādes sarīkošanai tika izveidota speciāla komiteja, kura vērsās pie Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai priekšmetus no viņu īpašuma.
Iecere par Kuldīgas muzeja mākslas nodaļas izveidošanu iemieso Kārļa Ulmaņa vienotās Latvijas kultūrpolitikas idejas par mākslas pieejamību provincē, kas guva arī mazāku pilsētu pašvaldību un sabiedrības atbalstu. Provinces muzeji savas ekspozīcijas centās padarīt reprezentatīvākas, deponēdami darbus no Valsts mākslas muzeja kolekcijām.
Tuvojoties 120 gadadienai kopš pirmās izstādes, Kuldīgas Mākslinieku rezidence sadarbībā ar Kuldīgas Novada muzeju organizē muzeja krājumā esošo gleznu izstādi. Izstādes mērķis ir paradīt darbus, kas muzeja krājumā nonākuši dažādos laika periodos. Parādot gan darbus, kas bija skatāmi Kuldīgas muzeja pirmajā mākslas ekspozīcijā, kuru veidoja vairāk nekā 70 latviešu mākslinieku darbi. Kā arī paradīt atsevišķus padomju laikā krājumā nonākušos darbus.
Par senākajiem darbiem muzeja krājumā ir uzskatāmi F.Špēra glezna „Skats uz Rumbu” (1851.). Tas ir arī pirmais reģistrētais priekšmets muzeja krājumā. Vēl ir J.Eginka glezna „Portrets”(1847.), nezināma autora glezna „Kapelmeistara Rozes portrets ( ap 1800.g.), akvarelis „Kuldīga” (1851.g.), divas litogrāfijas „Kuldīga 1826” no 19.gadsimta 1.puses.
Ar neparastu likteni Kuldīgas muzeja krājumā glabājas mākslas darbi no Valsts Mākslas muzeja, dēvēti kā „Piemirstā kolekcija”. 1942.gadā šie darbi tika izstādīti Valsts vēsturiskā muzeja Kuldīgas nodaļas mākslas ekspozīcijā. No Valsts Mākslas muzeja tika deponēti 26 darbi. Mainoties okupāciju varām, darbi neatgriezās Rīgā. Iztrūkstot dokumentācijai un steidzīgajā zudumu novērtēšanā pēc kara, iespējams, šie mākslas darbi tika pieskaitīti aizvestajiem un iznīcinātajiem darbiem.
Izstāde būs skatāmi Matīsa Zavacka, Jāņa Lauvas, Ulda Zemara, Karļa Brencēna, Timofeja Averina, Anša Cīruļa, Leo Kokles, Niklāva Strunkes, Jēkaba Bīnes, Jurģa Skulmes, Kārļa Grūbes, Kārļa Sūniņa, Ģederta Eliasa, Valda Kalnrozes, Voldemāra Tones, Jāņa Roberta Tillberga, Franciska Varslavāna, Indriķa Zeberiņa, Jāņa Kugas, Oto Pladera, Jāņa Jaunsudrabiņa, Oto Skulmes, Ārija Skrides, Ludolfa Liberta, Konrāda Ubāna, Eduarda Kalniņa, Kārļa Baldoņa un citu autoru darbi.
