Rēzija Kalniņa Latvijas Nacionālajā teātrī iestudē spožo pasaules klasikas darbu “Cilvēks, kas smejas”
Latvijas Nacionālajā teātrī aktrise un vairāku operu režisore Rēzija Kalniņa iestudē spožo pasaules klasikas darbu Viktora Igo “Cilvēks, kas smejas”. Tā būs muzikāla izrāde, kuras komponists ir Imants Kalniņš, dramatizējuma un dziesmu tekstu autors – Viks, izrādes muzikālais vadītājs - Ainārs Rubiķis. Pirmizrāde 3.decembrī.
Viktora Igo romāna galvenā tēma iet cauri laikiem un laikmetiem - spēt atšķirt patiesu Gaismu no maldugunīm. Aiz ārēja kropluma bieži nepamanām pilnīgu un absolūtu Dvēseli, savukārt aiz perfektas ārējās "čaulas" var slēpties izkropļota un briesmīga Dvēsele. "Būtiskais nav acīm saredzams, patiesi mēs redzam tikai ar sirdi..."
Imanta Kalniņa un Vika dziesmu cikls ir tapis jau aizvadītā gadsimta 70.gados, toreiz diemžēl izrāde līdz galam netika iestudēta, taču dziesmas uzsāka pašas savu dzīvi un viena no tām ir pat folklorizējusies.
Dziesmu tekstu autors Viks: “No brīža, kad latviešu klausītājs pirmo reiz izdzirdēja “Dziesma, ar ko tu sāksies?”, pavisam drīz būs aizlidojuši 37 gadi. Latviešu klausītājs ir īpašs klausītājs. Kaut vai tāpēc, ka, par spīti Anitas Mellupes apgāda 1996.gadā izdotajai grāmatiņai “Dziesma, ar ko tu sāksies?”, kā arī Ivetas Mielavas 2005.gadā producētajam CD “Cilvēks, kas smejas” “Menueta” izpildījumā, sabiedrībā – visu kategoriju koros un saietos – nez kāpēc dominē viedoklis, ka vārds “sāksies” aizvietojams ar vārdu “sācies” un vārds “tavējie” – ar vārdu “savējie”. “Menuets” 1979. gada 21. janvārī Operetes teātrī dziedāja “Tavējie sapratīs”, bet klausītāji saklausīja “Savējie sapratīs”. “Menuets” dziedāja “sāksies”, bet klausītājiem kopā vēl šobaltdien šķiet, ka jābūt “sācies”. Kā cilvēks, kā smejies, lai nepasmejas?”
Sižetiski romāns ir par bērnībā apzināti profesionāli sakropļotu puisēnu Gvinplēnu, kura sejai ir radīta mūžīgo smieklu grimase. Bērnu kopā ar zīdainīti Deu kādā puteņa naktī atrod un savā aprūpē pieņem filosofs un komediants Ursuss. Pamazām, bērniem augot, veidojas viņu lielā un skaistā mīlestība. Dea ir akla, tādēļ neredz Gvinplēna sakropļoto seju, bet nemaldīgi redz viņa iekšējo skaistumu. Savukārt, lai gan Deai ir liegts redzēt gaismu, viņa pati ir tik skaista, ka izstaro gaismu. Notikumu gaitā atklājas, ka patiesībā Gvinplēns ir aristokrātiskas izcelsmes un lielu bagātību mantinieks.
Lomās: Kaspars Aniņš, Agnese Cīrule, Normunds Laizāns, Maija Doveika, Uldis Anže, Mārtiņš Egliens, Daiga Kažociņa vai Anna Klēvere, Uldis Dumpis, Ģirts Jakovļevs, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Līga Liepiņa, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Dāvids Kalniņš,
Izrādē piedalās dejotāji: Aldis Liepiņš, Ivars Broničs, Reinis Rešetins, Ģirts Bisenieks.
Izrādes scenogrāfs Mihaels Kramenko (Izraēla) , kostīmu māksliniece Anna Heinriksone, Jāņa Aišpura mūzikas aranžējums, horeogrāfe Ilze Zīriņa, gaismu mākslinieks Igors Kapustins.
