Liepājas teātrī top izrāde „Roberto Zuko”
Liepājas teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā top Bernāra Marī Koltesa lugas “Roberto Zuko” iestudējums ar Egonu Dombrovski titullomā. Režisore iestudējumam devusi žanrisko apzīmējumu – dažādas pieredzes – un tas piedzīvos pirmizrādi sestdien, 13. aprīlī. Bernārs Marī Koltess (1948 - 1989) ir spilgta personība franču kultūrā – viens no savdabīgākajiem un novatoriskākajiem sava laika dramaturgiem franču teātrī. Koltess savā daiļradē runā par reālās dzīves problēmām, cilvēku attiecībām, vientulību, absurda dramaturģijai raksturīgo saziņas neiespējamību, viņa varoņi bieži ir dzīves pabērni – izstumtie un nesaprastie, klaidoņi un noziedznieki.
Roberto Zuko ir autora pēdējā luga – tāpat kā citi autora darbi, arī šis materiāls ir sarežģīts, vienlaikus dramatisks un lirisks, līdz šim Latvijā iestudēts vienu reizi deviņdesmito gadu sākumā. Koltess savam darba par pamatu ņēmis reāli dzīvojošā itāļu sērijveida slepkavas dzīvesstāstu, to gan brīvi interpretējot lugas vajadzībām.
Viņš nogalina bez iemesla, vienlaicīgi sapņojot par nostūri Āfrikā ar tik augstiem kalniem, ka tajos visu laiku snieg… Izbēdzis no visdrošākā cietuma, viņš satiek meiteni, kas viņā iemīlas. Taču šis nav mīlas stāsts, bet gan slepkavas ceļš uz brīvību un pašam pie sevis. Kas ir Roberto Zuko? Cietumnieks vai slepenais aģents? Mīlētājs vai izvarotājs?
“Strādājot pie izrādes, esam vienojušies par to, kas ir Roberto Zuko un no kurienes viņš nāk, lai saprastu, kāpēc viņš rīkojas tā, kā rīkojas. Luga daudz informācijas par to nesniedz, bet ārkārtīgi ierosina reflektēt par to. Stāsta centrā ir gan Zuko, gan sabiedrība, kas slīgst bailēs un ģenerē šausmas, bet tai pat laikā ir absolūti pasīva, risinot problēmas. Zuko sanāk uzņemties aktīvu rīcību, kas diemžēl mēdz būt arī destruktīva, bet savādāk viņš dotajos apstākļos nespēj. Viņu pārsteidz "signāls galvā", kam viņš ir bezspēcīgs, un vienlaikus viņš sāpīgi apzinās šī signāla sekas. Diemžēl viņš nepārtraukti atrodas nepareizajā laikā, nepareizajā vietā un izdara nepareizās izvēles,” par materiālu saka režisore. "Lai stāstītu Zuko stāstu, esam izvēlējušies to darīt ar vizuālo zīmju palīdzību, ko radījis performanču mākslas pionieris Džozefs Boiss. Boisa pasaule ir vienlaicīgi konceptuāla un arī pirmatnēja, nepieradināta. Un ārkārtīgi poētiska – tāda pati kā Koltesa dramaturģija. Man likās interesanti konfrontēt šos abus pagājušā gadsimta beigu māksliniekus šajā izrādē," viņa papildina.
Izrādē piedalās arī Kintija Stūre, Laura Jeruma, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Inese Kučinska, Leons Leščinskis, Signe Dancīte, Gatis Maliks, Karīna Tatarinova, Kaspars Kārkliņš.
Iestudējumam palīdz tapt arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece no Lietuvas Jolanta Rimkute, video mākslinieks Artis Dzērve, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Lugu no franču valodas tulkojusi Irēna Auziņa.
Izrādē skarto tēmu dēļ teātris neiesaka iestudējumu skatītājiem, kas jaunāki par 14 gadiem.
