Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:337, Did:0, useCase: 3


Liepājas teātrī top izrāde „2401 objekts”

Redakcija
Redakcija

Liepājas teātrī šobrīd strādā jaunā režisore Endīne Bērziņa, iestudējot Hannas Bārkeres, Luisa Heteringtona un Liama Džārvisa lugu „2401 objekts”. Pirmizrādi iestudējums, kuru režisore žanriski nodēvējusi par iegūtā zaudējuma pētījumu, piedzīvos 9. maijā Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē „Lielais dzintars”.

Izrāde stāsta par reāli dzīvojušu personu – Henriju Moleisonu (1926-2008), kurš vēsturē iegājis arī kā pacients HM. No agras jaunības Henrijs cieta no spēcīgām epilepsijas lēkmēm, kas ar laiku pastiprinājās.1953. gadā, lai uzlabotu pacienta HM dzīves kvalitāti, viņam tika veikta eksperimentāla smadzeņu operācija. Pēc operācijas pacienta HM lēkmes pazuda, bet līdz ar tām arī viņa atmiņas par iepriekšējiem diviem gadiem un iespēja veidot jaunas. Zinātnieku aprindās H.M. un ar viņa slimību saistītie pētījumi ir rūpīgi dokumentēti, šis ir viens no visvairāk aprakstītajiem amnēzijas gadījumiem neirozinātnes vēsturē.

Darbs nesniedz atbildes, bet uzdod daudzus jautājumus par atmiņas nozīmīgumu, kā tā veido to, kas mēs esam un kas vēlamies būt, par cilvēcīgumu un to, ko nozīme pieņemt lēmumu par to, kā citam būs labāk, par medicīnas attīstību un iedzimto cilvēka instinktu pēc progresa.

„Cilvēks veido pasauli, sākot no domas. Tas, kā mēs redzam lietas, ir atkarīgs no mūsu domāšanas. Caur šo stāstu ir visvieglāk piekļūt domāšanas procesam. Mani piesaistīja jautājums – kas paliek pāri, ja cilvēks zaudē atmiņas? Saprotot, kā mēs varam izmantot šo dāvanu, kas ir mūsu smadzenes, mēs varam dzīvot labāk. Man gribas caur šo darbu dot sajūtu, ka mēs varbūt nevaram mainīt lielus globālus notikumus, bet mēs vienmēr varam mainīt, kā mēs uz tiem skatāmies. Teātra valoda kopā ar šo stāstu iedod nākamo līmeni, jo teātrī mēs to vien darām, kā mainām perspektīvi,” jautāta, kas viņu uzrunājis šajā darbā, atbild režisore.

Izrādē piedalās aktieri – Ģirts Krūmiņš, Karīna Tatarinova un Kārlis Artejevs, katrs iejūtoties vairākās lomās.
„Es ļoti novērtēju iespēju strādāt ar šiem aktieriem, mācīties no tik brīnišķīgiem cilvēkiem, kuriem teātrī ir milzīga pieredze. Materiāls ir ļoti sarežģīts, protams, mēģinājumu procesā ir arī sadursmes, bet tajā ir arī skaistums, man ir milzīga cieņa pret šiem māksliniekiem. Es gan dodu viņiem, gan daudz ko paņemu sev,” režisore stāsta par darbu ar K. Tatarinovu un Ģ. Krūmiņu. „Savukārt ar Kārli mēs esam gandrīz vienaudži, esam kopā jau strādājuši, arī mācījušies vienā laikā. Process ir grūts, bet skaists.”

Kopā ar režisori pie iestudējuma veidošanas strādā arī māksliniece Dace Ignatova, gaismu un video mākslinieks Dainars Albužis, skaņas dizainu veido Milda Ziemane. Lugu no angļu valodas tulkojusi Laila Burāne.

Teātris atgādina, ka šosezon izveidojusies jauna tradīcija pēc katra jauniestudējuma otrās pirmizrādes rīkot tikšanos ar izrādes veidotājiem. Tāda plānota arī šoreiz – 10. maijā. Bez šīm divām izrādēm iestudējumu šosezon iespējams noskatīties vēl tikai 18. maijā. Pēc tam tas uz skatuves atgriezīsies rudenī.