Latviešu aktieri – 2015. gada jubilāri
Foto: LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja arhīvs
Tā vien šķiet, ka katram latvietim ir jāzina savas izcilības! Bet tā – nenotiek! Viss paiet un pazūd! Tāpēc, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā novembrī un decembrī teātra cienītāji var ieraudzīt septiņu ievērojamu skatuves mākslinieku radošās darbības izpausmes fotogrāfijās, kas saglabātas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.
Lilija Ērika teātrī valdīja septiņdesmit gadus, viņa bija vairāku Raiņa lugu pirmuzvedumu galveno lomu atveidotāja: Spīdola „Uguns un nakts” (1911), Ārija „Indulis un Ārija”(1912), Asnate „Jāzeps un viņa brāļi” (1920), Lelde „Spēlēju, dancoju” (1921). Vēl 1976. gadā viņa atveidoja pani Konti O. Zahradnīka „Zvanu solo” iestudējumā.
Jānis Osis ir viens no Nacionālā teātra pamatlicējiem un teātra vēsturē nozīmīgas ir Brīviņu saimnieka un Cepļa lomas „Zaļās zemes” (1950) un P. Rozīša „Ceplis” (1953) uzvedumos. Skatītāju viņu atceras arī kā Oskaru filmā „Zvejnieka dēls” (1957) un „Vella kalpi”(1970) un „Vella kalpi vella dzirnavās” (1972) baronu Manteifeli.
Antra Liedskalniņa – leģenda! Blanša T. Viljamsa „Ilgu tramvajā” (1969). Aktrise, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, jo ir viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā.
Fotogrāfijās redzama arī Dina Kuple, Lūcija Baumane, Rasma Roga un Artūrs Dimiters, kuram šogad – 100!
Muzeja salonā iekārtota latviešu teātra māmuļas Bertas Rūmnieces improvizēta viesistaba, atceroties viņu 150. dzimšanas dienā. Apmeklētājiem ir iespēja redzēt restaurētas mēbeles no mākslinieces dzīvokļa Dzirnavu ielā, fotogrāfijas un mākslas darbus. Eksponēts arī kāds retāk redzēts B. Rūmnieces portrets, kas atceļojis no Jūrmalas pilsētas muzeja. To 1946. gadā gleznojis Kurts Fridrihons.
