Liepājas muzeja kasē sāk tirgot biļetes uz izrādi par dzejnieci Mirdzu Ķempi
25. novembrī plkst. 19 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs skatāma izrāde “DZEJNIECE. Mirdzas Ķempes mīlestība”, ko skatītājiem piedāvā “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”.
Izrādes darbība notiek pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad Mirdza Ķempe ir, kā pati izteikusies „ne jauna, ne veca”, bet vientuļa un jau sacerējusi testamentu. Negaidīti viņas mājās un arī dzīvē ienāk Linards Naikovskis – izskatīgs jauns cilvēks, kurš drīz vien kļūst par dzejnieces vīru. Viņam izveidojas saspīlētas attiecības ar Ķempes uzticamo šoferi Žani, un arī sarežģījumi laulības dzīvē nav tālu.
“DZEJNIECE. Mirdzas Ķempes mīlestība” titullomā iejūtas un dzejnieces sarežģīto lomu izdzīvos aktrise Raimonda Vazdika, viņas partneri – aktieris Andris Bulis, aktieris un režisors Ģirts Šolis. Kostīmus veidojusi Anna Heinrihsone, bet scenogrāfs ir Vilnis Vējš, kurš arī iestudējuma autors.
Izrādē apvienoti fakti no leģendārās dzejnieces dzīves, dzejas motīvi un unikāli dokumentāli kino kadri, ko papildina Edgara Mākena (”Spēlmaņu nakts 2014” laureāta) speciāli rakstītās un grupas “Gaujarts” ieskaņotās dziesmas ar M. Ķempes dzeju.
“DZEJNIECE. Mirdzas Ķempes mīlestība” ir Viļņa Vēja lugas atkārtots uzvedums. 2011/2012 gada sezonā tā bija skatāma Nacionālā teātra Aktieru zālē ar nosaukumu „Īsie zibsnīgie mirkļi”. Vienas sezonas laikā pirmais iestudējums paspēja piesaistīt gan ievērojamu skatītāju uzmanību, gan cildinošas teātra kritiķu atsauksmes, tika nominēta vairākām Spēlmaņu nakts balvām. Atzinīgi tika novērtēts jaunā režisora Ģirta Šoļa darbs, autora Viļņa Vēja dramaturģiskais materiāls un īpaši izcelta Raimondas Vazdikas aktierspēle Mirdzas Ķempes lomā.
Mirdza Ķempe (1907 – 1974) bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Sākusi rakstīt pirmskara Latvijā, viņa piedzīvoja evakuāciju uz Krieviju, traģisku dzīvesbiedra Erika Ādamsona nāvi un padomju laika cenzūras ierobežojumus. Dzejniece gan tajos iejutās, sacerēdama pasūtījuma dzejoļus, par ko izpelnījās dažādus apbalvojumus un pat Tautas dzejnieces titulu.
Liela daļa viņas dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā, audzinot jaunos dzejniekus. Ķempe bija arī pirmā, kas pēc kara atļāvās izdot mīlas lirikas krājumu. Vai slavenā dzejniece dzīvoja dubultu dzīvi – kādu motīvu vadīta?
Režisors Ģirts Šolis stāsta: „Būtisks šķita vēstījums par radošu cilvēku „virtuvi” un ikdienu citā laikmetā. Vēlējos parādīt dzīvus cilvēku, viņu ieradumus. Tādēļ izmantoti salīdzinājumi un zemteksti, pretnostatot Dzejnieces „mājas dzīvi” oficiālajām kino un radio hronikām. Piemēram, galvenās varones privātās dzīves sabrukuma ainas beigās tiek atskaņoti fragmenti no valsts radio patētiskā dzejas raidījuma „Pegazs”, kas veltīts Mirdzai Ķempei kā mīlestības dziesminiecei.”
Liepājas muzeja kasē biļetes iegādājamas pa 5 eiro. Biļetes nopērkamas arī Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.
