Intervija ar ukraiņu dziedātāju Tīnu Karoļ

...............................................................................................................................................................................................................

Kā jūs jūtaties Latvijā?

Ļoti labi; kā mājās. Tomēr ir arī sajūta, ka priekšā gaidāms nopietns konkurss. Tas ir līdzīgi kā sportistiem, kad viņi atbrauc uz vietu, kur piedalījušies olimpiādē, tad tā atbildības sajūta nepāriet, un viņi jau ar muskuļiem sajūt to vietu.

Ar kādām sajūtām gaidāt savu uzstāšanos Jūrmalā?

Tā ir tikšanās, kuru es ne tikai ļoti gaidu, bet arī īpaši gatavojos tai.
Jūrmala ir kā šūpulis. Tas ir šūpulis daudziem māksliniekiem, ne tikai man. Daudzi mākslinieki tieši uz Dzintaru skatuves ir iemirdzējušies kā zvaigznes. Latvija, varētu teikt, ir vieta, kur mākslinieki jūtas viegli un labi. Laikam jau Latvijas misija ir radīt jaunas zvaigznes pie estrādes debesīm.

Ko jūs piedāvāsiet saviem klausītājiem šajā koncertā, kas notiks 10. jūlijā?

Tie būs hiti no visām manām programmām. Tās būs dziesmas, kuras klausītāji zina, mīl un klausās. Tāpēc koncerts būs īpaši krāšņs. Kontekstā dzirdēsim gan vēltījumus mīļotajam cilvēkam, gan dzīvi apliecinošus skaņdarbus, gan liriskas sievietes gudrību un harmoniju apliecinošas melodijas un, protams, deju mūzikas bloku, kas pilns ar dzirksteļojošu jautrību un prieku.

Vai gaidāmas arī jaunas dziesmas un kādi pārsteigumi?

Jā, protams. Iespējams, es nodziedāšu kaut ko latviešu valodā. Taču visus pārsteigumus atklāt negribētos. Ja reiz tas ir pārsteigums, tad lai tāds arī paliek. Citādi, kas gan tas par pārsteigumu būs, vai ne?

Jums pašai patīk pārsteigumi?

Ne vienmēr. Vienīgi, ja tie ir patīkami. Es vispār esmu pieticīga, man daudz nevajag. Protams, kā katra sieviete, es mīlu ziedus, taču labāk, ja tie būs vienkārši un neuzbāzīgi. Pārsteigumam vispār jābūt neuzbāzīgam.

Kas jums ir galvenais mūzikā kā dziedātājai, sievietei un personībai?

Patiesums, jo tikai tad, ja esi patiess uz skatuves, skatītājs tev notic.

Vai atceraties, kā uzsākāt savas gaitas mūzikā?

Sākumā tā bija manas mammas iniciatīva, viņas centieni un vēlēšanās, un es ne līdz galam sapratu, kāpēc to vajag. Tikai vēlāk, no apmēram četrpadsmit gadu vecuma, dziedāšana kļuva arī par manu uzmācīgo ideju un tad jau pamazām un pa drusciņai nokļuvu līdz tādai dzīvei, kādu dzīvoju pašlaik. Un tagad neko nenožēloju, jo saprotu, ka mūzika ir mans aicinājums. Ja kādu dienu izlaižu un neesmu studijā, tad šķiet, ka esmu šo dienu nodzīvojusi veltīgi.

Un kā redzat sevi mūzikā nākotnē?

Nākotnē gribas radīt tādu mūziku un izpildīt tādas dziesmas, kas paliktu cilvēku sirdīs un vēsturē. Lai tajās būtu noteikta filozofija un noteikts virziens.

Kas jums vēl ir svarīgs dzīvē bez mūzikas?

Man ir svarīgi būt godīgai pret sevi, kā arī nenodot sevi un savas vēlmes. Vēl, protams, man ir ļoti svarīgs mans dēliņš, kurš ir arī mans pirmais vērtētājs un kritiķis.

Jūs vēlētos, lai jūsu dēls turpinātu jūsu gaitas uz skatuves?

Laikam nē. Kaut gan es atbalstīšu visu, ko viņš izvēlēsies savā dzīvē darīt.

Vai jums ir kādi mīļākie latviešu estrādes dziedātāji?

Man ļoti patīk Intars Busulis. viņš manā skatījumā ir ļoti spilgts mākslinieks. Talantīgs, ar lielu potenciālu un daudzsološs šķiet arī Markus Riva. Viņš, starp citu, ir apmeklējis manus koncertus.

Vai ar kādu no viņiem vēlētos dziedāt duetā?

Laiks rādīs, bet kāpēc gan ne? Tas būtu interesanti. Kaut gan ar Intaru kaut kad sen vienā Jaungada koncertā esam dziedājuši duetā dziesmu " Дуэт Пса и Болонки".

Kad mēs jūs redzēsim nākošreiz Latvijā pēc 10.jūlija koncerta Dzintaros?

Kad vien uzaicināsiet. Es vienmēr ļoti gaidu uzaicinājumu no Latvijas puses.

Ar Tīnu Karoļ sarunājās Iveta Apškrūma

Biļetes uz gaidāmo koncertu, kas notiks 10.jūlijā Dzintaru koncetzālē, iegādājamas Biļešu servisa kasēs un internetā.