Video: Haraldu Sīmani pieminot: "Es dziedu tikai tad, kad gribu dziedāt"
Šodien Latviju pāršalca skumja ziņa, ka 1. decembrī, miris izcilais dziesminieks un jumiķis, Latvijas patriots, vīrs ar lielu bārdu, lielu balsi un lielu sirdi Haralds Sīmanis. Pieminot un godinot leģendu, piedāvājam atcerēties 2012. gadā epadomi.lv veidotu videointerviju ar Haraldu Sīmani
No Epadomi.lv arhīviem. 2012. gada jūnijs.
Melns ezers kalna galā un baznīcu gribās – tas ir pirmais, kas nāk prātā, iedomājot mūžīgi brīvo dziesminieku Haraldu Sīmani, kurš dzied, kad grib, kur grib, kam grib un cik ilgi grib. ‘’Es neuzskatu sevi par tādu cilvēku, kurš var atļauties dziedāt trīsarpus minūtes, atņemot tev iz dzīves šo laiku un neko nepateikt,’’ apgalvo mūziķis, kuram nesen iznācis jauns albūms ‘’Es esmu rīts’’ un sarunā atklāj, ka ceļā pie klausītājiem ir gatavs jau nākamais. Dēvēts par tīrradni, mūzikā autodidakts, savas neparastās, četru oktāvu balss dēļ salīdzināts ar slaveno grieķi Demisu Rusu, mākslinieks ir ne tikai mūziķis, bet arī jumiķis, kura rokām vairāku desmitgadu garumā ir apjozti neskaitāmi Latvijas dievnamu jumti, un šo prasmi, mantotu no tēva, Haralds savā ģimenē ir nodevis tālāk nākamajām paaudzēm. Par augstuma un naudas brīvības izjūtām, baznīcu sevī, senāko laiku un šodienas attiecībām ar varu, dzīvi starp Rīgu un Madonas puses mežiem, nozagtās Latvijas sajūtu un daudz ko citu bija šī dvēseliskā, enerģētiski bezgala piesātinātā saruna, kuru nododam tālāk jums, tāpat kā Haralds Sīmanis klausītājiem tālāk pauž vēstījumus, ko viņā ir ielicis Dievs.
Ar dziesminieku sarunājās Ilze PuķeAtvadīšanās no Haralda Sīmaņa notiks 8. decembrī plkst. 12.00. Izvadīšana notiks no Cēsu baznīcas, pēc tam vistuvākie cilvēki viņu pavadīs uz krematoriju Valmierā, sociālās saziņas tīklā ''Facebook'' vēsta Austras biedrība. Tāpat biedrība aicina ziedu vietā nest svecītes un vāc ziedojumus, lai godam atvadītos no mūziķa.
No Epadomi.lv arhīviem. 2012. gada jūnijs.
Melns ezers kalna galā un baznīcu gribās – tas ir pirmais, kas nāk prātā, iedomājot mūžīgi brīvo dziesminieku Haraldu Sīmani, kurš dzied, kad grib, kur grib, kam grib un cik ilgi grib. ‘’Es neuzskatu sevi par tādu cilvēku, kurš var atļauties dziedāt trīsarpus minūtes, atņemot tev iz dzīves šo laiku un neko nepateikt,’’ apgalvo mūziķis, kuram nesen iznācis jauns albūms ‘’Es esmu rīts’’ un sarunā atklāj, ka ceļā pie klausītājiem ir gatavs jau nākamais. Dēvēts par tīrradni, mūzikā autodidakts, savas neparastās, četru oktāvu balss dēļ salīdzināts ar slaveno grieķi Demisu Rusu, mākslinieks ir ne tikai mūziķis, bet arī jumiķis, kura rokām vairāku desmitgadu garumā ir apjozti neskaitāmi Latvijas dievnamu jumti, un šo prasmi, mantotu no tēva, Haralds savā ģimenē ir nodevis tālāk nākamajām paaudzēm. Par augstuma un naudas brīvības izjūtām, baznīcu sevī, senāko laiku un šodienas attiecībām ar varu, dzīvi starp Rīgu un Madonas puses mežiem, nozagtās Latvijas sajūtu un daudz ko citu bija šī dvēseliskā, enerģētiski bezgala piesātinātā saruna, kuru nododam tālāk jums, tāpat kā Haralds Sīmanis klausītājiem tālāk pauž vēstījumus, ko viņā ir ielicis Dievs.
Ar dziesminieku sarunājās Ilze PuķeAtvadīšanās no Haralda Sīmaņa notiks 8. decembrī plkst. 12.00. Izvadīšana notiks no Cēsu baznīcas, pēc tam vistuvākie cilvēki viņu pavadīs uz krematoriju Valmierā, sociālās saziņas tīklā ''Facebook'' vēsta Austras biedrība. Tāpat biedrība aicina ziedu vietā nest svecītes un vāc ziedojumus, lai godam atvadītos no mūziķa.
Vērtējums: +4
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]