Vilku nams
Britu rakstnieces Hilarijas Mantelas vēsturiskais romāns “Vilku nams” autorei atnesis vairākas prestižas starptautiskas literārās balvas – Bukera balvu, Valtera Skota balvu par vēsturisko daiļliteratūru un citas. Jā, Hilarija Mantela ir pirmā sieviete, kas Bukera balvu saņēmusi divas reizes – arī par romāna “Vilku nams” turpinājumu “Bring up the bodies”. “Vilku nams” ir neparasts vēsturiskais romāns, tas rakstīts gandrīz vai aculiecinieka manierē, ļaujot lasītājam ielūkoties visnotaļ skarbās 16. gadsimta Anglijas smalko aprindu dzīves brīžiem komiskajās, brīžiem traģiskajās, bet visulaik aizraujoši interesantajās dzīves peripetijās.
Nežēlība, ķeceru vajāšanas, publiski nāvessodi – bet arī iespējas izglītoties, pelnīt un rāpties augšup pa asiņu (vēlams, ne savu) noslidinātajām tālaika karjeras kāpnēm, piepildot dzimtas un savus godkārīgākos sapņus... Tas ir laiks, kad bērni pieder vecākiem, pavalstnieki – karalim, bet karalis pakļaujas vienīgi Baznīcai. Henrijs VIII, viens no šī romāna galvenajiem varoņiem, atrodas grūtā situācijā – tā kā vienīgā viņa likumīgā atvase ir meita Mērija, karalis vēlas anulēt pirmo laulību un precēt Annu Boleinu, lai radītu troņmantinieku – dēlu. Karaļa nodomu neatbalsta ne pāvests, ne citi Eiropas valdnieki, bet Henrija padotajiem steigšus jāatrod izeja no situācijas. Karaļa nežēlastībā jau kritis viņa iepriekšējais favorīts, gudrais, apsviedīgi viltīgais un visādi citādi lieliskais kardināls Vulzijs. Bet no kardināla mestās ēnas gaismā iznācis kāds izveicīgs, bet zemas izcelsmes personāžs – Tomass Kromvels. No tēva nežēlības aizbēgušais puika nu sasniedzis brieduma gadus un apguvis izdzīvošanas mākslu vispārākajā pakāpē: Tomass izzinājis teju ikviena galminieka slepenākās raizes un ilgas, neķītrākos noslēpumus, turklāt ir gatavs uz visu, lai izpelnītos Henrija VIII labvēlību... Savi plāni ir arī Annai Boleinai, viņas tēvam un brāļiem un gandrīz ikvienam Henrija VIII galminiekam.
“Lielisks vēsturisks romāns, kas pārsteidzoši mūsdienīgā formā vēsta par vienu no interesantākajiem Anglijas vēstures periodiem. Autore uzbur ārkārtīgi spilgtu, dzīvu un daudzveidīgu laikmeta ainu, aprakstot 16. gadsimta dzīvi tā, it kā ik dienu vērotu to pa logu, vēl vairāk – būtu pati piedalījusies visos notikumos. Interesanta ir arī plašā personu galerija – karaļi, galma dāmas, svētie tēvi, hercogi un āksti ir attēloti vienlīdz spilgti un savdabīgi, radot drīzāk sulīgus šaržus, nevis stīvus parādes portretus. Man personīgi vislielāko prieku sagādāja autores oriģinālā valoda un izsmalcinātā ironija, kas ir patīkams pretstats nereti vulgārajam angļu humoram. .. Varu tikai piebilst, ka reti kura grāmata ir sagādājusi man tādu tulkošanas prieku,” atzīst romāna tulkotāja Karīna Tillberga.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.