Iznāk Džona Maksvela Kutzē trešais romāns latviešu valodā „Jēzus bērnība”
Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee, 1940) ir Dienvidāfrikas rakstnieks, Nobela prēmijas (2003) un divkāršs Bukera prēmijas laureāts, sešpadsmit romānu autors. Kutzē romāns “Jēzus bērnība” (The Childhood of Jesus) oriģinālā publicēts 2013. gadā, bet tā turpinājums “Jēzus skolas gadi” – 2016. gadā. Latviešu valodā jau lasāmi Kutzē romāni “Negods” un “Lēnīgais”. Romānu “Jēzus bērnību” no angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga. Grāmatu izdevis apgāds “Lasītava”.
Mazā ostas pilsētiņā Noviljā ierodas padzīvojis vīrietis ar mazu puiku, Simons un Dāvids. Viņi ir pazaudējuši visu – mājas, tuviniekus, pat savus vārdus un atmiņas. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka autora uzmanības centrā nonākusi patlaban tik aktuālā bēgļu tēma līdz ar tās milzumdaudzajām sociālajām un psiholoģiskajām problēmām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Kutzē allaž bijis sociāli aktīvs, tostarp savulaik vērsies pret aparteīdu un tā sekām Dienvidāfrikā, taču “Jēzus bērnībā” autors tiecas ielūkoties dziļāk. Romāna sižets ir vienkāršs – par padzīvojuša vīrieša un ceļā nejauši sastapta zēna attiecībām un viņu pūlēm iedzīvoties jaunajā vietā, taču tas nemitīgi rada jautājumus.
““Jēzus bērnība” nebūt nav kārtējā mūslaiku prozas variācija par evaņģēliju tēmu. Tāpat Kutzē nerunā par reliģiju un pat ne par ticību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Jēzus vārds romānā citviet nekur pat nav minēts. Būtībā šis tik vienkāršais un zināmā mērā aizkustinošais stāsts ir ārkārtīgi sarežģīta metafora, kas ietver sevī esamību slāņu slāņiem, turklāt šie slāņi ir neatšķetināmi sajaukušies un pārklājušies. Iespējams, “Jēzus bērnība” vēsta par mūžīgo meklējumu ceļu, kāds ejams katram cilvēkam, bet vienlīdz iespējama arī citāda interpretācija, jo īstenībā “Jēzus bērnība” ir romāns-rēbuss: lasi kā gribi, jebkurš lasījums būs pareizs. Kā jau labā literatūrā tam pienākas būt,” par grāmatu raksta literatūrzinātnieks un rakstnieks Guntis Berelis.
