LATVIETIS UN VIŅA HUMORS
Mēdz uzskatīt, ka latviešiem ar humora izjūtu esot pavāji, un šī latviskā rakstura nopietnība esot saskatāma arī literatūrā, kurā cits aiz cita virknējoties nopietni, pat smagi teksti – vēsturiski romāni, problēmstāsti, smeldzīgas atmiņu lappuses. Tomēr ir daži autori, kas šo stereotipu veiksmīgi un bez mazākās piepūles apgāž – sākot jau ar humora klasiķi Andreju Skaili, kam nesen tika svinēta deviņdesmitā gadskārta un beidzot ar jaunāko atklājumu latviešu humoristiskās prozas jomā – Lauri Vanagu, kurš parakstās kā TR (Tizleņu Reģistra) Notārs un kuram šopavasar klajā nāk jau otrā grāmata – ironiskais romāns “Pelēkzils uz rozā”, ko laiž klajā Apgāds Zvaigzne ABC.
Ievērību lasītāju vidū TR Notārs vispirms izpelnījās pirms diviem gadiem, kad klajā nāca autora pirmais darbs – stāstu krājums ar izaicinošo nosaukumu “Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata”. Šajā krājumā varējām lasīt stāstus, kas vismaz daļēji jau varēja būt pazīstami TR Notāra bloga Latvijas Republikas Tizleņu Reģistrs regulārajiem lasītājiem, taču absolūti lielākajai daļai latviešu literatūras cienītāju tie bija jaunatklājums. Un vēl kāds jaunatklājums! Par “Belaša” stāstiem runāja, tā vien šķiet, visur – sākot no grāmatu blogeru vietnēm un beidzot ar respektabliem literatūras izdevumiem. Vieni dēvēja autoru par latviešu Bokačo un apgalvoja, ka ar “Belašu” latviešu prozā ir ienācis jauns “Dekamerons”, citi sašuta – kā tā vispār drīkst rakstīt, ironizējot un izsmejot teju visu, nē – pilnīgi visu! No Juglas “pacanu” sadzīves līdz gluži ikdienišķai rindai pie lielveikala kases, no Latvijas politikas un ekonomikas līdz eksistenciālām problēmām – šķiet, neviens dzīves aspekts nebija par svētu, lai tam nevarētu pieskarties asi izsmējīgā autora spalva – pareizāk laikam gan tastatūra.
Kamēr lasītāji nesekmīgi pūlējās valdīt smieklus sabiedriskās vietās un kritiķi satraukti apspriedās, TR Notārs vis nesēdēja, rokas klēpī salicis. Ir tapusi un nu jau arī pie lasītāja nonākusi jauna grāmata; autors pirmo reizi ir “atvēzējies” romānam. Tiesa, grāmatā “Pelēkzils uz rozā” mēs atkal sastapsim dažu labu jau no “Belaša” laikiem pazīstamu varoni – piemēram, neveiklais un labsirdīgais milzis Lielais Pēteris ir kļuvis par darba centrālo tēlu, – un tāpat pazīstams lasītājiem būs arī autora draudzīgi ironiskais rakstības stils. Taču romānā savērpjas galvu reibinoši notikumi, kurus nevarētu ietilpināt nevienā stāstā. Pēteris Lielais kopā ar savu iecerēto bibliotekāri Ilzīti dodas uz tumšajiem Kurzemes mežiem, lai atrastu bez vēsts pazudušo onkuli Ēvaldu – noslēpumaino zinātnieku-entuziastu, kuru arī atceramies jau no “Belaša”. Tomēr par Ēvaldonkuļa likteni interesējas ne tikai tuvinieki, bet arī bruņotu svešzemju avantūristu banda. Varoņiem ierodoties mierīgajā meža mājiņā, tās gaisotne pārvēršas īstenā trillerī. Spēlē iesaistīsies arī kāda ievērojama gleznotāja pazudušais darbs, dīvains dzīvnieciņš un vēl arī deus ex machina pats personiski...
“Pelēkzils uz rozā” būs lieliska, izklaidējoša lasāmviela gan tiem, kuriem atšķirībā no vispārpieņemtajiem uzskatiem viss kārtībā ar humora izjūtu, gan tiem, kuriem patiks atšifrēt romānā viltīgi ieslēptās erudītās atsauces uz visdažādākajiem vēstures, zinātnes un kultūras faktiem.
Pieejama arī e-grāmata.
