Klajā nācis Gundegas Repšes romānu trio "Substances"

“Bāreņu nams” ir 21. gadsimta pulsācija. Skarbi un untumaini cilvēku likteņi, kad aiz redzamā mutuļo slēptais un noklusētais. Asi iecērtas vēstures atmiņu nepielūdzamība, ņirdz karnevāliska paštīksme un narcisms, smagi elpo vientulība un atsvešinātība. Repše šo laiku tēlo gan kā grotesku, gan kā grēksūdzes un piedošanas cauraustu. Tieši, nesaudzīgi, taču sirdsgudri. Bez mierinājuma un tāpēc — patiesi.
Viesturs Vecgrāvis

“Jauki ļaudis” vedina uz domām par vēstītāju, kurš apzināti rīkojas neierasti, pat ačgārni, un ar šo nepareizību cenšas saasināt uzmanību, pasacīt to, kas nav pakļaujams ar vārdu vien. Šo romānu nevar nedz atslēgt ar fiksi pievīlētu atslēgu, nedz atspiest ar spēku, arī ar mūķīzeri ne. Redz, slēdzene ir mainījusies un mainās ikreiz, kad tai tuvojas cilvēka acs.
Osvalds Zebris

Romāna “Retināts gaiss” valoda ir pikseļiem bagātīga, bet stāstījums — pārsteidzoši hologrāfisks: Venēcija atrodas Mellužu tuvumā, padomju laiki ir mūsu tagadnes sastāvdaļa un bēbis ābeles zaros var būt rados ar Kāda (līdz šim) vienīgo dēlu.
Juris Kronbergs

Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes — tikai cilvēka gars nosaka tām mērogu. Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, tai jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai.
Gundega Repše