Ņipri un jestri stāstiņi par mums pašiem šeit un tagad
Jauni stāstu krājumi latviešu literatūrā šobrīd birst kā no pārpilnības raga – gan jauni, gan pieredzējuši autori pēdējā laikā intensīvi pievēršas tieši īsprozai, lai izgaismotu mūsdienu dzīves tik dažādos un neparedzamos uzplaiksnījumus. Tagad stāstu rakstītājiem pievienojas arī Ligita Paegle, kuras debijas krājumu ar nosaukumu “Visas sēdvietas izpirktas” laidis klajā Apgāds Zvaigzne ABC.
Jaunās rakstnieces stāsti atšķirībā no daudziem citiem uz dzīvi raugās no būtiski citādas perspektīvas. Ligitas Paegles stāstos tieši tāpat rosās ļautiņi, kas teju katram lasītājam šķitīs pazīstami – tipāžu vidū pavīdēs te kaimiņš, te kolēģis, te paša spoguļattēls, katrs ar saviem trūkumiem un īpatnībām. Taču autore šīs īpatnības izvēlējusies uzlūkot caur trāpīga humora prizmu: par to signalizē arī karikatūrai līdzīgais grāmatas vāka zīmējums, kura autors ir mākslinieks Toms Kalninskis.
Pusmūža vīrietis maniakāli pieskata, lai neviens “nelūr” viņa dzīvokļa logos un greizsirdīgi vērtē kaimiņu materiālo stāvokli, jauna sieviete visu dzīvi pakārto dienišķā horoskopa pareģojumiem, jauneklis par godu sirdsdāmai sev uztetovē vārdu, kura nozīmi uzzina tikai post factum, bet cits sadomā taisīt mazo biznesu, par atlīdzību tirgojot... komplimentus. Nudien, cilvēki dara trakas lietas! Bet vai par to jāraud? Nē, apgalvo autore, par to var un vajag pasmieties! Un, lai gan krājuma stāstos skaidri un gaiši spoguļojas ne visai glaimojošas raksturiezīmes, kādas ar zināmu paškritikas devu katrs varam saskatīt arī sevī, rakstnieces trāpīgais stils, meistarīgie dialogi un vērīgums pret sadzīviskām detaļām liks lasītājam smieties no sirds, pat apzinoties, ka, tāpat kā Gogoļa “Revidentā”, pirmkārt jau tobrīd smejamies paši par sevi.
“Visas sēdvietas izpirktas,” autore apgalvo. Tātad mūsu acu priekšā norisinās izrāde, šovs, iestudējums. Tieši tāpēc visi krājuma personāži ir mazmazlietiņ kariķēti, to īpatnības uzsvērtas, kā jau teātrī piedien, un nereti viena otra situācija patiesi izvēršas absurdā. Turklāt tēli ir tik dzīvelīgi, ka neparko nav ar mieru uzturēties tikai vienā stāstā – tie klaiņo pa visu grāmatu, ielaužas citos tekstos, pavīd te fonā, te tuvplānā, kopumā patiesi radot iespaidu, ka skatāmies asprātīgu, vērienīgu komēdiju ar nosaukumu “dzīve”. Un uz šo šovu patiesi brīvu sēdvietu vairs nav, bet tajā ielūgti esam visi.
Pieejama arī e-grāmata.
