Latvijas Nacionālajā bibliotēkā top pastāvīgā ekspozīcija „Grāmata Latvijā”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 97. gadadienā, šī gada 29. augustā, tiks atklāta LNB pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā”. Tā būs 21. gadsimta un bibliotēkas jaunā veidola iedvesmots stāsts par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā.
No 1964. līdz 2014. gadam LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā bija skatāma leģendārā bibliotekāra, pētnieka un skolotāja Alekseja Apīņa (1926–2004) vadībā veidotā izstāde “Latviešu grāmatniecības vēsture”. Zīmīgi, ka jaunās ekspozīcijas atklāšana notiek tieši Alekseja Apīņa 90. jubilejas gadā.
Sākot ar šī gada februāri, reizi mēnesī LNB iepazīstinās ar ekspozīcijas tapšanas gaitu un cilvēkiem, kuri pie tās strādā.
Par “Grāmata Latvijā” pamatideju stāsta LNB direktors, ekspozīcijas idejas ģenerators Andris Vilks un projekta vadītāja Inga Surgunte.
Inga Surgunte: “Daudzas Eiropas nacionālās un universitāšu bibliotēkas var lepoties ar grāmatniecības muzejiem un ekspozīcijām. Tas ir īpašs izstāžu veidošanas žanrs, kam raksturīgs gan grāmatām piemitīgais, noslēpumainais šarms, gan virkne izaicinošu ierobežojumu: papīra jutīgums pret gaismu un mitrumu, eksponātu uzkrītošais vienveidīgums un divdimensionalitāte, grāmatu lappusēs dziļi ieslēptā, acumirklī netveramā vērtība, kas jāiztulko, jāpadara redzama ar ekspozīcijas izteiksmes līdzekļiem. “Grāmata Latvijā” būs vienīgā izstāde Latvijā un pasaulē, kas veltīta grāmatniecības vēsturei Latvijas teritorijā – unikāla ne vien tematikas, bet arī satura un mākslinieciskās koncepcijas ziņā. Klasiskajā grāmatu izstāžu žanrā vēlamies ienest mūsdienu muzeoloģijas atziņas, kas būtisku nozīmi piešķir aktualitātes rakursam saturā, dizaina un pieejamības aspektiem.”
Andris Vilks: 10 fakti, kas raksturo Latvijas grāmatniecības vēsturi
1. Pirmās grāmatas latviešu valodā, lai arī baltvāciešu sarūpētas, ne tikai neļāva latviešu valodai pazust, bet spēlēja ārkārtīgi nozīmīgu lomu nācijas veidošanā.
2. Virkne baltvācu grāmatnieku ir radījuši vērtības, kuru nozīme pārsniedz Baltijas kultūrtelpu.
3. Latviešu grāmatu tirāžas no 17. gs., masveida rakstītprame no 18. gs. liecina, ka šeit pie zemākajiem slāņiem piederošie bija izglītotāki nekā ļaudis caurmērā visā Eiropā.
4. Līdzās latviešu pārnovadu un baltvācu grāmatniecībai no 18. gs. vidus izveidojas Latgales grāmatniecības tradīcija.
5. Latvijā ir ļoti senas lasīšanas un mājas bibliotēku tradīcijas, kuras saglabājušās līdz pat 21. gs.
6. Par spīti aizliegumiem un cenzūrai Latvijā no 18. līdz pat 20. gs. vērojama rokraksta grāmatu izplatība.
7. No 19. gs. otrās puses latviešu grāmatniecība paātrinātā tempā sasniedz Eiropas līmeņa kvalitātes – poligrāfijā, repertuārā, grāmatu mākslā, bibliotēku darbā.
8. Unikāls fenomens ir 120 kopoto rakstu izdevumi 20. gs. 20. – 30. gados.
9. Tiek lēsts, ka trimdā 50 gados kopš 1940. gada ir izdots vairāk nekā 6000 grāmatu.
10. Padomju laiku dižpārdokļu tirāžas sasniedza 100 000 – 120 000 eksemplāru.
Tas viss kopā rāda unikālu, savdabīgu grāmatniecības ainu, kādu grūti salīdzināt ar jebkuru citu pat vistuvākajās valstīs – Igaunijā un Lietuvā – un kas pelnījusi rūpīgu un mūsdienīgu izklāstu atsevišķā ekspozīcijā.
