Grāmatnīcai "Jānis Roze" Kr.Barona ielā 100 gadi
Valsts svētku mēnesis arī citu apaļo gadskārtu zīmē. Latvijai – 105. Grāmatnīcai “Jānis Roze” Krišjāņa Barona ielā – 100. Krišjāņa Barona ielai – 100. Grāmatniekam Jānim Rozem – 145
Vai pirms simt gadiem, kad grāmatnieks Jānis Roze atvēra grāmatu, rakstāmlietu un kalendāru veikalu kādreizējā Suvorova ielā, kas tikko bija ieguvusi mūsu Dainu tēva vārdu, viņš varēja iedomāties, ka veikals izrādīsies ne tik vien spējīgs pārdzīvot vistrakākos laikmeta griežus, bet kļūs par sēklu, no kuras pa visu Latviju izplauks un sazarosies plašs grāmatnīcu tīkls? Taču spēja parādīt grāmatu pasaules noslēpumaino un brīnumaino gaisotni viņam noteikti piemita, un to pārmantojuši arī viņa darba turpinātāji.
Pēdējos gados Rīgas centra ikdienu vairāk raksturo pārmaiņas – veikali te parādās, te atkal tiek slēgti, tos nomaina atkal citi… Ja ilgāku laiku nav gadījies iet pa kādu konkrētu ielu, mēdz gadīties, ka vairākās vietās sveicina jau pavisam citas izkārtnes. Toties telpas Kr. Barona ielas trešajā un piektajā namā priecē ar noturīgu stabilitāti – grāmatu vai citu radniecīgu kultūrpreču tirdzniecība te norit jau kopš nama uzcelšanas laika, kad turp savu grāmatu veikalu pārceļ Dāvids Golts.
Latviešu grāmatniecības leģenda Jānis Roze uz Rīgu pārnāk 1912. gadā, sākumā grāmatu iespiešanas un tirgošanas jomā darbojas kopā ar draugiem, bet jau visai drīz sāk veidot pats savu uzņēmumu. Un 1923. gadā Jāņa Rozes grāmatu izdevniecība, zīmogu darbnīca un rakstāmlietu un grāmatu veikals ir nostiprinājušies un paplašinājušies tiktāl, ka grāmatnieks atpērk no Golca veikalu, kas atrodas līdzās tam, ko Roze iznomājis kaimiņu ēkā, un izveido veikalu “J. Roze, grāmatas un rakstāmlietas”. Protams, lielāku ievērību divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Jānis Roze guvis ar izdevēja darbību, kas ieņem sevišķu vietu tā laika kultūras procesā. Tomēr arī viņa grāmatu tirgotava bija tiem laikiem pietiekami moderns uzņēmums, kurā tika izvirzītas gan augstas prasības pret sortimentu un apkalpojošo personālu, gan domāts par pienācīgu reklāmu un grāmatu un lasīšanas popularizēšanu. Jāatceras, ka visus latviešu literatūrai un kultūrai tik būtiskos izdevumus Roze varējis iespiest un nodrošināt, tikai pateicoties veikala un spiestuves veiksmīgajai darbībai. Grāmatnīca Kr. Barona ielas sākumposmā neapšaubāmi ieņēma cienīgu vietu divdesmito un trīsdesmito gadu Rīgas kultūrģeogrāfiskajā kartē.
Diemžēl četrdesmito gadu sākuma pārmaiņas Rozes uzņēmumam, tāpat kā visai Latvijas grāmatniecībai izrādījās ne pārāk labvēlīgas. Pēc uzņēmuma nacionalizācijas kultūras darbinieks Jānis Roze nonāk Sibīrijā, kur 1942. gadā mirst. Tā dēvētajā vācu laikā, kad lielākajai daļai bijušo latviešu apgādu ļauts atjaunot savu darbību, arī Rozes dēli nedaudz turpina tēva uzsākto, un grāmatnīca joprojām atrodas vecajā vietā. Pēc nākamajiem vēstures griežiem agrākajā Rozes grāmatnīcā sāk darbu viens no GTU “Dzintars” veikaliem. Lai gan par vēsturi gadu desmitiem ļauts runāt vien čukstus un mājieniem, šķiet, lielā grāmatnieka gars tomēr ietekmē un palīdz toreizējam “Dzintaram” arī būt par labu, pircēju iecienītu grāmatnīcu.
Astoņdesmito gadu otrajā pusē valdošās brīvības vēsmas grāmatnīca izmanto, lai ar plašu sabiedrības atbalstu atgūtu vēsturisko nosaukumu. Nenoliedzami, 1988. gada 30. novembris, kad Jāņa Rozes simt desmitajā dzimšanas dienā pie veikala parādījās izkārtne “Jāņa Rozes grāmatnīca” un izdevējam veltītā piemiņas plāksne, uzskatāms ne tikai par vienu no pirmajām reālajām pārmaiņu laikmeta liecībām, bet arī par svarīgu pagrieziena punktu uzņēmuma tālākajā attīstībā. Pēctecības apziņa, kas caurvij līdzšinējo uzņēmuma gaitu, kopš šā brīža kļuvusi par vienu no tā koncepcijas stūrakmeņiem.
1997. gada vasarā grāmatnīcā notika vērienīga rekonstrukcija, kuru vadīja arhitekts Andrejs Ģelzis. Veikalā pēc rietumu standartiem tika ieviesta pašapkalpošanās – brīvā pieeja plauktiem. Abos stāvos izkārtotas grāmatas un kancelejas preces, bet norēķiniem iekārtotas četras kases. Rekonstruētā “Jāņa Rozes grāmatnīca” kļuva par vienu no modernākajiem grāmatu veikaliem visā Baltijā.
Taču dzīves tempa un pieprasījuma izmaiņas mūsdienās ir daudz straujākas, un jau pēc divdesmit gadiem veikalā atkal notika liels remonts un paplašināšanās. 2017. gada 15. jūnijā pircējiem vēra durvis ne tikai jau ierastās telpas, kuru abos stāvos izvietots plašs grāmatu klāsts lieliem un maziem grāmatmīļiem un nopērkamas arī skaistas rotaļlietas pašiem mazākajiem, bet jauna tirdzniecības zāle kancelejas preču tirdzniecībai.
Jāņa Rozes grāmatnīcas un tās dibinātāja liktenis aprakstīts vairākās ārzemēs izdotās grāmatās, tās apmeklējums pat kļuvis par ierosmi Jana Brokena eseju krājuma Baltische Zielen tapšanai, kas izlasāma ne tikai flāmu, bet arī franču un itāļu valodā un ne vienu vien ceļotāju pamudinājusi izvēlēties Rīgu par galamērķi un arī iegriezties grāmatnīcā.
Dzīvas ir arī Jāņa Rozes iedibinātās tradīcijas pārzināt un apspriest jaunākās grāmatas. Kopš 2014. gada grāmatnīcas telpās darbojas “Grāmatu klubiņš”, kuru vada veikala vadītāja Kristīne Pīkenena.
2023. gada novembrī svinēsim grāmatnīcas simtgadi.
