Apgāds ”Mansards” izdod dzejnieces Ineses Zanderes grāmatu ”No mazā. Dzeja. 1975–2015”
Foto: "Rīga 2014" arhīvs
”No mazā. Dzeja. 1975–2015” ir Ineses Zanderes dzejas apkopojums: četri dzejoļu krājumi; darbi, kas tapuši skolas solā; dzejoļi, kas līdz šim bijuši pieejami tikai Ventspils Rakstnieku mājas gadagrāmatā; darbi, kas veltīti Kurzemes pirmajiem Dziesmu svētkiem, kā arī Jēkaba Nīmaņa kameroperas ”Līsistrates atgriešanās” libreta fragmenti. Darbi sakārtoti hronoloģiskā secībā. Zanderes ritma un skaidrības izjūta dzejā arvien bijusi tuva lasītājiem, un visi četri apkopojumā iekļautie krājumi, ieskaitot pagājušogad izdoto “Putna miegā”, kļuvuši par bibliogrāfisku retumu.
Inese Zandere (1958) ir dzejniece, grāmatu redaktore, bērnu literatūras autore un izdevēja. Viņas pirmais dzejoļu krājums ”Grāmatiņa” izdota 1983. gadā, tai seko ”Laimīgie meli” (1988), ”Melnās čūskas maiznīca” (2003) un ”Putna miegā” (2014). Krājums “Melnās čūskas maiznīca” saņēma Latvijas Literatūras gada balvu, savukārt “Putna miegā” – žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas balvu un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai dzejas kategorijā.
Vieni viņu sauc par dzejnieci, citi – par bērnu rakstnieci, Anda Baklāne – par fenomenu, bet Pauls Bankovskis raksta: ”Zanderes dzeja, īpaši bērnu dzejoļi iekļaujas ‘jaunās vienkāršības’ estētikā – ar pietiekami rafinētiem un apzinātiem līdzekļiem panākta šķietama vienkāršība un ļoti tieša emocionāla iedarbība.”
”No mazā. Dzeja. 1975–2015” ir dzejnieces attālināts skatījums uz līdz šim sarakstīto. Kādā intervijā Inese Zandere sacījusi: “Sakārtotas struktūras atspoguļo pasaules skaistumu un harmoniju, pat ja tā indivīda pieredzes robežās nav saskatāma, ja ir mazajam par lielu. Tās ietver pašu iespējamību, ideju par to, ka sakārtotība vispār ir iespējama. Ka pasaulei ir jēga un cilvēkam – nemirstīga dvēsele. Tas viss vienkārši palīdz gribēt dzīvot, nevis gribēt mirt.”
Grāmatas atvēršanas svētki Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē otrdien, 15. septembrī plkst. 18.00 solās būt dziesmota satikšanās ar autori, kā arī atdzejotāju un redaktori Ievu Lešinsku, kori “Balsis”, Intu Teterovski, Jēkabu Nīmani, Agnesi Egliņu un citiem viņas dzejas cienītājiem, draugiem, kolēģiem, kaimiņiem un radiem.
