Mans Baltijas trīsstūris — pirmā un pēdējā mīlestība
Apgāds „Jumava” izdod Pjotra Kotova vēsturisko romānu „Bornholmas trīsstūris”.
„Jūs neesat bijuši Bornholmā? Tā ir burvīga sala Baltijas jūrā! Ar unikālām mājīgām pilsētiņām un ciemiem, ietvertiem krastmalas smilšaino pludmaļu un skarbo klinšu kaklarotā...,” stāsta autors, kurš pabijis daudzās Eiropas valstīs, bet, kad 2009. gadā iepazinis Dānijas salu Bornholmu, tajā vienkārši iemīlējies „tāpat kā pirms trīsdesmit sešiem gadiem iemīlējos Rīgā”.
Pjotra Kotova vēsturiskais romāns stāsta par maz zināmām epizodēm Otrā pasaules kara beigās, kas norisinās Bornholmā, Dānijas salā. Grāmatā aprakstītajos dramatiskajos notikumos iesaistās romāna varoņi, kuri tur nonākuši jau pēc 1945. gada maija, kad saskaņā ar padomju virspavēlniecības lēmumu Bornholmā tiek izvietotas Sarkanās armijas daļas. Krievu kareivjiem karš svešā zemē turpinās arī pēc tā oficiālā noslēguma.
Taču galvenais šai romānā ir ieskats krievu tautas traģiskajā liktenī 20. gadsimta pirmajā pusē. “Humānākā valsts pasaulē” bez žēlastības salauž un samīda visu vēstījuma varoņu — gan vienkāršu zemnieku, gan dzimtmuižnieku — dzīvi.
Bornholmas sala, kuru autors pamatoti uzskata par Puškina pasakā apdziedāto teiksmaino Bujanu, svešā, neparastā vidē nonākušajiem romāna varoņiem kļūst par daudzu cilvēcisku patiesību atklāsmes un izpratnes vietu.
Mākslinieciskajā tēlojumā autors organiski ievij reālus vēsturiskus notikumus un aprakstītajam laikmetam būtiskus faktus. Skarbajā vēstījumā smeldzīgi iekrāsojas arī liriski toņi, proti, galveno varoņu, dānietes un krievu puiša, mīlestība.
Romāna pirmizdevums Krievijā iznācis ar nosaukumu “Gar Bujanas salu”, bet 2014. gadā to varēja iepazīt arī Dānijas lasītāji — adaptētā veidā ar nosaukumu “Sala un valsts” tas izdots pazīstamā dāņu vēsturnieka un rakstnieka profesora Benta Jensena tulkojumā.
Autors pats dzīvo Pēterburgā, bet ikdienā bieži apmeklē Rīgu, retāk, pēc paša atzinumiem, izdodas nokļūt Bornholmā. Taču visās šajās vietās P. Kotovs smeļas iedvesmu un spēkus jaunradei, „jo mīlestība jau arī ir vislielākais spēka avots! Pat tad, ja tā ir mīlestība pret vietām uz šīs zemeslodes”.
