Andreja Upīša romānam "ZAĻĀ ZEME" – 70

Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” ir viena no visbiežāk pārpublicētajām grāmatām latviešu literatūras vēsturē. Romāns pavisam izdots astoņas reizes (1945., 1947., 1947., 1951., 1960., 1965., 1978. un 1987. gadā), kopskaitā 170 000 eksemplāru.

Romāns tapis Otrā pasaules kara laikā, Andrejam Upītim esot evakuācijā Krievijā, Kirovas apgabala mazpilsētā Kstiņinā. Literārā darba tapšanas apstākļus paspilgtina nelaimes gadījums – ugunsgrēks, kura rezultātā Upīšu ģimene zaudē visu savu līdzpaņemto iedzīvi un nepabeigtā romāna manuskriptu. Jau pēc nepilnas nedēļas Andrejs Upīts atsāka rakstīt romānu un gada laikā to pabeidza. 1945. gada aprīlī romāns tika nodrukāts VAPP grāmatu apgādā un nonāca lasītāju rokās.

Atkarībā no laikmeta konteksta, romāns reiz dēvēts par „padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par „vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā, vienlaikus apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, „Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Tieši tāpat kā brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” nav iedomājams bez atpazīstamajām Eduarda Brencēna ilustrācijām, arī Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” lasītāju apziņā spēj raisīt asociācijas ar Indriķa Zeberiņa vai Voldemāra Valdmaņa ilustrācijām.

Latviešu izdevumi ilustrēti vien divas reizes, taču mazāk zināms atsevišķu ārzemju izdevumu ilustratīvais materiāls. Tādēļ par godu romāna septiņdesmitajai gadadienai izstādē aplūkojami spilgtākie „Zaļās zemes” redzējumi un interpretācijas – čehu grafiķa Dalibora Čartnija (Dalibor Chartny), krievu mākslinieka Vladimira Bogatkina (Владимир Валерьянович Богаткин), Jāņa Tilberga, Voldemāra Valdmaņa un Indriķa Zeberiņa ilustrācijas.

Izstādes autors – Arnis Koroševskis.