Grāmata- nemainīga vērtība visos laikos
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā dažiem var šķist, ka grāmatu laiks beidzas. Milzīgās informācijas iegūšanas iespējas caur globālo interneta tīmekli, informācijas glabāšana ciparu formātā- tas viss patiešām dažus drukātos izdevumus padara par neaktuāliem. Taču šādai tendencei nevajadzētu un patiesība arī nav iespējams skart daiļliteratūru, kuru, piekrītiet, ir grūti lasīt datora ekrānā. Cita lieta- grāmata, kuru var lasīt, guļot uz dīvāna vai ērti iekārtojoties klubkrēslā.
Tā vai citādi, bet iegādāties mākslas vērtību labāk ir grāmatas izskatā, nevis, piemēram, DVD ar tās ekranizāciju. Un, lūk, kāpēc:
Lasot tādu vai citādu romānu (nav svarīgi kāda žanra) mēs savā veidā kļūstam , kaut arī nedaudz, bet tomēr par šā romāna radītājiem, par cik savās domās iezīmējam grāmatas varoņu sejas, interjerus, ainavas, uz kuru fona risinās notikumi. Lasīšana ir radošs un aktīvs process. Filmā mēs vairāk vai mazāk saskaramies ar režisora redzējumu. Tāpēc aizvietot grāmatas lasīšanu ar filmas skatīšanos- tas ir tas pats, kas apdalīt sevi, atņemot iespēju pašam aktīvi piedalīties šajā procesā.
Lasīšana savā ziņā ir arī personīga satikšanās ar grāmatas autoru, kas izsaka savus uzskatus caur mākslas pasauli. Šāda satikšanās dod milzīgu vielu pārdomām un savu personīgo uzskatu aptveršanai un izvērtēšanai.
Tieši šī iemesla dēļ, cilvēki, kam patīk lasīt, nekad nešķirsies no grāmatām. Bet iespējas grāmatmīļiem mūsdienās ir vienkārši satriecošas- labu un interesantu grāmatu netrūkst.
Lūk, dažas no jaunākajām grāmatām, kuras aizraus lasītāju ar sižetu un uz brīdi liks iejusties citās pasaulēs, gadsimtos, likteņos...
Romāns “Kaķa lāsts” ir neparasts, jo tajā apvienojas gan fantāzijas žanra, gan detektīva iezīmes. Mūsdienu Rīga, šķietami parasta reklāmas firmas darbinieces dzīve – darbs, draudzenes, puisis, reizēm kāda izklaide, – un pēkšņi tas viss sagriežas kājām gaisā. Elpu aizraujošs sižets un lielisks humors!
Mēdz teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj... bet kam lai sūdzas, ja viena muļķīga atgadījuma dēļ dzīve sagriežas kājām gaisā? Tikai labi, ka kaķi vienmēr uz tām atkal nokrīt...
Reklāmas firmas darbiniecei Leonīdai Fēliksai ir iespēja pašai uz savas ādas pārliecināties par šo abu parunu patiesumu. Pēc nepatīkama incidenta kādā darba pasākumā viņas dzīve pamazām, bet neatgriezeniski mainās, un liekais apspalvojums nav vienīgā problēma, ar kuru meitenei nāksies tikt galā.
Tomēr reklāmas biznesa vides rūdījums un vēss skatījums uz lietām palīdz Leo izkļūt pat no visbīstamākajām situācijām, atrisināt mīklainus nāves gadījumus un iegūt jaunus draugus un ienaidniekus. It īpaši, ja padomus sniedz gan īsta latviešu šamane, gan baltkrievu ragana piektajā paaudzē...
Romānā “Vampīru dienasgrāmatas” ir viss, pēc kā varētu ilgoties jauns lasītājs – raiti ritošs sižets, intriga, romantisks mīlasstāsts, skaidri uztverams vēstījums un spilgti vizualizējamas detaļas.
Elena, meitene, kura radusi vienmēr iegūt visu, ko vēlas. Šobrīd viņa grib Stefanu, bet pēkšņi attopas, ierauta nāvējoši bīstamā mīlas trijstūrī...
Stefans, jaunais un noslēpumainais skolasbiedrs. Viņa pagātnē ir šaušalīgs noslēpums, kas mainīs Elenas dzīvi uz visiem laikiem...
Deimons, seksīgs un bīstams; viņu virza vēlme atriebties Stefanam, savam brālim, kurš reiz viņu nodevis. Nolēmis iegūt Elenu, Deimons ir gatavs nogalināt brāli...
Romāns “Pavasara ūdeņi” ir viens no burvīgākajiem Ivana Turgeņeva darbiem. Lasot šo darbu, sirdī ielīst mīlestība.
Divdesmit trīs gadus vecais krievu muižnieks Dimitrijs Saņins, atgriežoties mājās no Itālijas, nonāk Frankfurtē. Tur viņš iepazīstas ar kautro itālieti Džemmu Roselīni, kura strādā vecāku konditorejā. Dimitrijs iemīl Džemmu un nolemj sākt jaunu dzīvi, pārdodot dzimtas īpašumu Krievijā. Par īpašumu ieinteresējas apburošā un neticami bagātā krievu skaistule Marja Nikolajevna, un Dimitrija dzīve apmet kūleni – mīlestība vai kaislība, pienākums vai galvu reibinoša aizraušanās...
Romāns “Ziedu valoda” ir sirsnīgs un emocionāls vēstījums par ziedu, ģimenes un mīlestības nozīmi cilvēka dzīvē.
Karalienes Viktorijas laikos ziedu valodu izmantoja emociju paušanai: sausserdis – uzticīga pieķeršanās, acālija – trausla un gaistoša kaisle, sarkana roze – mīlestība, bet Viktorija Džounsa ar ziedu palīdzību izsaka savas skumjas, neuzticēšanos un vientulību. Pēc audžuģimenēs un patversmēs pavadītajiem gadiem viņa nespēj veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem un sazinās ar apkārtējo pasauli tikai ar ziedu un to nozīmju starpniecību. Astoņpadsmit gadu vecumā Viktorijai nav kur iet un nav neviena, kas palīdz. Taču tad viņa atklāj, ka ar ziediem spēj palīdzēt citiem – un reizē ir spiesta ieskatīties acīs savai sāpīgajai pagātnei. Nu viņai ir jāizlemj, vai ir vērts likt uz spēles visu, lai mēģinātu atrast laimi…
[+] [-]