Pirmo reizi latviešu valodā – GANDIJA AUTOBIOGRĀFIJA
Apgādā Zvaigzne ABC iznākusi izcilā indiešu politiskā līdera un sociālo reformu veicēja Mohandāsa Karamčanda Gandija autobiogrāfija “Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību”. Grāmatā aprakstītie notikumi risinās Indijā, Dienvidāfrikā un Eiropā un iezīmē ļoti atklātus, bieži vien ekscentriskus, taču vienmēr dedzīgus pašizziņas centienus.
Par Gandija personību un viņa izmantotajām metodēm pastāv daudz atšķirīgu viedokļu. Iespējams, viņa svarīgākais devums Indijas neatkarības centienos bija tas, ka viņš kļuva par garīgo līderi un spēja ietekmēt plašas Indijas tautas masas. Visu mūžu Gandijam bija divi galvenie principi: pirmkārt, ticība ahimsai jeb nevardarbībai un, otrkārt, turēšanās pie satjas jeb patiesības. Viņš sacīja: “Pieredze ir mani arvien no jauna pārliecinājusi, ka nav cita Dieva kā vienīgi Patiesība. Un, ja ikviena lappuse šajās nodaļās neapliecinās lasītājam, ka vienīgais veids, kā sasniegt Patiesību, ir ahimsa, tad uzskatīšu, ka viss mans darbs ir bijis veltīgs.”
Grāmatas sākumā Gandijs noliedz, ka mēģinātu rakstīt “īstu autobiogrāfiju”. Darbs nav iecerēts kā lineāru notikumu uzskaitījums, kas vainagojas ar apziņu, ka nu ir sasniegta pilnība. Gandijam dzīve vienmēr palika izaicinājums, nepārtraukts aicinājums domāt un rīkoties. Viņš uzskatīja, ka paša dzīve sastāv tikai no “daudziem eksperimentiem ar patiesību”. Šo eksperimentu vidū ir gan mīlestība pret vecākiem, gan seksuālā mīlestība, gan arī mēģinājumi ēst gaļu, anglofīlija, veģetārisms, balles deju mācīšanās, gavēšana un pat zīdaiņu kopšana. Liekas, nebija nekā, kas būtu zem viņa goda – kādā politiskā konferencē viņš pat tīrīja delegātu atejas.
Grāmata smalki protokolē, kā Gandija arvien spēcīgākā garīgā pārliecība nonāk pretrunā ar viņa politiskajiem uzskatiem. Mēs redzam, kā viņš sāk ticēt nevardarbībai, rūpīgi lasot Bībeli, Bhagavadgītā un Dž. Raskina darbus. Mēs ielūkojamies Gandija dzīvē laikā, kad viņš ir jurists un sabiedriskais darbinieks Dienvidāfrikā un piedzīvo pirmo politisko šoku – izraidīšanu no “tikai baltajiem” paredzēta vilciena vagona.
Brīžam lasītājam var šķist, ka Gandijs savu eksperimentu aprakstos ir apnicīgi paštaisns. Ir lappuses, kuras lasot rodas vēlme, kaut viņš nebūtu tik kategorisks. Taču kopumā autobiogrāfija parāda cēlu mērķu vadītu vīru, kurš cenšas rūpīgi izvērtēt sevi pašu, tā iegūstot intelektuālu neatkarību un morālu spēku. Autobiogrāfija neaptver Gandija politisko dzīvi 20. gadsimta 30. un 40. gados, kad viņa eksperimenti ar patiesību norisinājās valstiskā un pat starptautiskā mērogā un bieži pieņēma politiski riskantas aprises. Šo periodu pēcvārdā ieskicējis profesors Viktors Ivbulis.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.
