Kas ir viskoze un kā kopt tās izstrādājumus

Mākslīgo šķiedru un pavedienu nozīme:

Kopš mākslīgo šķiedru un pavedienu ieguves pirmsākumiem, to ražošana nav bijusi ļoti augsta. Ap 2000. Gadu mākslīgās šķiedras un pavedienus ražoja aptuveni 3 miljonu tonnas gadā, kas sastādīja 6% no visām saražotajām šķiedrām un pavedieniem.
Nozīmīgākās ir viskozes šķiedras, kas veido ap 90% mākslīgo šķiedru produkcijas. Acetātšķiedras un pavedienus ražo 10 reižu mazāk. Viskozes šķiedras ir visvecākās ķīmiskās šķiedras. Pēdējos gados strauji attīstās kokvilnai līdzīgās liocellas un tencela ražošana.

Viskozes raksturojums:

Viskozi iegūst galvenokārt no koksnes celulozes, pārstrādājot galvenokārt priedes, eikalipta, dižskābarža un egles koksni. Iepriekš izžāvēto koksni nomizo, sadala sērkociņu lieluma skaidās un vāra šķīdinātājos, kur tiek atdalīti sveķi un citi piemaisījumi. Apstrādāto celulozi attīra no šķīdinātāja paliekām, balina, atbrīvo no gaisa pūslīšiem un sapresē. Pēc tam iegūto vielu apstrādā ar sārmu, kura laikā iegūst vielu, kas pēc sava biezuma līdzīga medum. Vēlāk ar sūkņu palīdzību šo sagatavoto vielu padod uz vērpšanas mašīnām,kur veidojas pavedieni.
Pēc sava ķīmiskā sastāva viskoze ir līdzīga kokvilnai, jo tiek iegūta no celulozes. Šī iemesla dēļ, viskozes īpašības ir līdzīgas kokvilnas īpašībām, kas ir draudzīgas pret cilvēka ādu.

Modālviskoze:

Modificējot jeb uzlabojot viskozes struktūru, var iegūt viskozes augstmoduļa šķiedras jeb modālviskozi. Šo pavedienu iegūšanai izmanto arī augstākas kvalitātes celulozi, kuras apstrāde prasa ilgāku un dārgāku procesu. Šīs šķiedras ir higroskopiskas, patīkamas cilvēka ādai, stipras, izsturīgas prêt daudzkārtēju locīšanu pat mitrā stāvoklī, elastīgas, nemaz nesaraujas, ļoti līdzīgas kokvilnai. Dažādi ražotāji šīm šķiedrām piešķir savus nosaukumus, kas var būt lirels, airons, poliflokss u.c.

Viskoze pēc taustes:

Pavedieni ir mīksti, smalki.

Krāsa un spīdums:

Krāsu un spīdumu var iegūt neierobežoti. Tas atkarīgs no tālākas izmantošanas. Krāsu un spīdumu pavedieniem piedod šķīduma sagatavošanas procesā.

Siltumizolācijas spējas:

Nav ļoti silta.

Higroskopiskums:

Normālos apstākļos ir 11-14%, ļoti augsts. Šķiedra mitrumā uzbriest.

Ietekme uz cilvēka ādu:

Pavedieni ir higroskopiski, elpojoši, tāpēc cilvēkam nekaitīgi.

Stiprība:

Viskozei sausā stāvoklī ir nedaudz mazāka stiprība, nekā kokvilnas šķiedrām. Mitrumā stiprība samazinās par 40-70%. Modālviskozei stiprība gan slapjā, gan sausā stāvoklī ir nedaudz lielāka.

Pagarinājums:

Viskozei ļoti labs- 15 līdz 30%, modālviskozei nedaudz zemāks.

Elastība, burzīšanās, deformācija:

Kā jau visām celulozes šķiedrām, elastība ir maza, tāpēc audumi stipri burzās. Piemīt plastiskā deformācija.

Elektrizēšanās:

Tā kā šķiedra satur pietiekoši daudz mitruma, tad tā praktiski nemaz neelektrizējas.

Izmantošana:

Viskozes pavedienus izmanto gludu, spīdīgu, matētu, un krepa efektu audumu iegūšanai, kā arī trikotāžai. Vairāk kā pusi no visiem oderes materiāliem izgatavo no viskozes. Viskozes audumus un trikotāžu izmanto blūžu, kreklu, kleitu, veļas un citu apģērbu ražošanai, kā arī dekoratīviem materiāliem.

Kopšana:

Izstrādājumi ir viegli kopjami- drīkst mazgāt, nedrīkst vārīt, ātri žūst, drīkst gludināt, pēc mazgāšanas ir jāgludina, drīkst ķīmiski tīrīt.