Padomi čaklajiem adītājiem un adījumu cienītājiem
Ar čaklām rokām top džemperīši, kleitas, vestes un svārki. Roku darbs tiek augstu vērtēts, jo tas visbiežāk ir tikai vienā eksemplārā, roku apmīļots un ar mīlestibu pret darbu radīts. Lai adītu ne tikai skaistus, bet arī kvalitatīvus apģērbus, jāizlemj izvēlēties pareizo dziju un, kad adījums gatavs, jāzina, kā to kopt, lai ilgi valkātu.
1) Jo irdenāks adījums, jo ātrāk tas nostiepjas un lielāka iespēja, ka uzraus kādu diegu. Ja kādu diegu uzrauj, to ir jāvelk apģērba iekšpusē. Irdens adījums var ātrāk zaudēt formu - svārkiem vai kleitai izsēžas dibens, piedurknēm izspīlējas elkoņi.
2) Bieži mazgājot adījumu, tas ātri novalkājas.
3) Biezus un smagus džemperus nevar kārt uz auklas, jo tie var izstiepties. Tos vispirms var ietīt lielā dvielī un izspiest lieko mitrumu un pēc tam nolikt guļus žāvēties.
4) Kad ūdens no džempera notecējis, to var žāvēt uz auklas, kurai pārlikts porolons. Tas būs kā polsteris, kas neļaus auklas nospiedumam iegulties adījumā un labi uzsūks mitrumu.
5) Ja adījums jāžāvē izklātā veidā, tas jāliek labi vēdināmā vietā, jo citādi džemperis var sasmakt, pieņemt nepatīkamu aromātu. Ja adījums uzklāts uz dvieļiem, tie ir jāmaina, bet adījumu žūšanas laikā jāliek žāvēties no vienas puses un pēc tam no otras.
6) Ja svārkiem vai kleitai no sēdēšanas un gludināšanas parādījies spīdums, nospīdinātās vietas var mēģināt parīvēt ar etiķūdenī samērcētu audumu.
7) Savēlušos bumbulīšus no adījuma var noraut vai noplest ar specialiem rullīšiem.
8) Ja dienas beigās pēc adījuma valkāšanas apgērba elkoņi ir izspīlējušies, svārku vai kleitas dibens izsēdējies, šīs vietas var samitrināt ar ūdeni un cieši saspiest. ja adījums ir kvalitatīvs, tam vajadzētu sakļauties.
9) Adījumus nevajadzētu mazgāt ar pulveri, kā sastāvā ir balinātājs.
10) Apģērbu nedrīkst gludināt no labās puses.
11) Nebūtu ieteicams uzrotīt adījuma piedurknes, jo tadā vaidā tās tiek izstaipītas.
12) Lai adīts apģērbs ilgāk kalpotu, jāievēro tā kopšanas nosacījumi.
13) Ja norādīts, ka adījumu jāmazgā ar rokām, parasti to var mazgāt arī veļasmašīnā saudzējošā režīmā, taču noteikti jāievēro atļautā mazgāšanas temperatūra.
14) Ja uz apģērba etiķetes norādīts, ka to nedrīkst gludināt, var liecināt arī par to, ka ir izmantota sintētiska dzija.
15) Ja norādīts, ka apģērbu nedrīkst ievietot centrifūgā, to noteikti jāievēro, jo neievērojot šo nosacījumu, adījums var izstiepties un izžūt tik sauss, ka būs grūti gludināms.
16) Izvēloties dziju, jāpievērš uzmanību tam, ka vieglāk kopjama būs tāda dzija, kas sastāv no dažādiem materiāliem, piemēram, puse vilnas un puse sintētikas. Ja viena no tām ir pārsvarā, tad īpaši jārēķinās ar tā materiāla īpatnībām, kura ir vairāk.
Vilnas plusi:
1) dabīga šķiedra;
2) labi uztur siltumu;
3) ādai viegli piekļūst gaiss.
Vilnas mīnusi:
1) valkāšanas laikā pūkojas;
2) neievērojot mazgāšanas temperatūru, adījums var sarauties;
3) jāmazgā ar rokām;
4) ilgi žūst.
Sintētikas plusi:
1) neburzās;
2) viegli mazgājama;
3) ātri žūst.
Sintētikas mīnusi:
1) ierobežo gaisa caurlaidību;
2) valkāšanas laikā saveļas bumbulīšos;
3) veido statisko elektrību.
