Kura sivēntiņa māja patiesībā nodeg ātrāk?
No slavenās animācijas filmas mēs zinām, ka sivēns drošībā no vilka ir tikai mūra mājā. Bet kā ir nevis pasaku pasaulē, bet reālajā dzīvē, ja vilku simboliski pielīdzinām ugunsgrēkam? Vai tiešām Latvijas iedzīvotājs ugunsgrēka gadījumā var justies droši tikai mūra mājā? Pateicoties vēl nebijušam eksperimentam, kurš turklāt iemūžināts video, nu varam droši atbildēt, ka patiesībā atbilstoši uzcelta koka māja var būt tikpat ugunsdroša kā no cita materiāla būvētā.
Eksperiments šī gada jūlijā tika veikts Raunā, kur tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas: viena – no koka, ar koka siju un koka logiem, otra - no mūsu dienās populārajiem keramzīta blokiem, kas idejiski varētu būt pielīdzināmi sivēna ķieģeļiem, ar metāla siju un plastmasas logiem. Lai eksperiments būtu pilnvērtīgs un tā rezultāti neapstrīdami, abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar divu tonnu svaru.
Eksperimenta video:
6 minūšu garais videoieraksts, kurā detalizēti redzams eksperiments un tā iznākums, pa minūtei rāda, kas ar abām mājām notika stundu ilga ugunsgrēka rezultātā: tas var šķist neticami, taču koka māja pēc stundu ilgas degšanas uzrādīja iespaidīgus, mūra mājai līdzvērtīgus ugunsizturības rezultātus.
Plastmasas logi keramzīta bloku mājā ātri reaģēja uz uguni, un pirmais logs izkrita jau pēc septiņām minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas.
Taču vēl sliktāk „uzvedās” metāla jumta sija, kura karstuma ietekmē izliecās par 2,5 cm. It kā sīkums, taču tieši šis izliekums ļāva liesmām iekļūt keramzīta bloku mājas pārsegumos, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka mājas sija pēc stundu ilgas degšanas apogļojās tikai no ārpuses, un, pateicoties tam, koka mājas jumts arī pēc stundu ilgā ugunsgrēka tā arī neiebruka.
Ko nozīmē šī eksperimenta rezultāti, kas redzami iespaidīgajā videomateriālā? Ar ugunsdrošību cilvēki nereti asociē degošu vai nedegošu ēku un materiālus. Bet patiesībā ugunsdrošība ir cilvēku drošība ēkā – ja izceļas ugunsgrēks, cilvēkiem ir jāspēj laikus evakuēties. Jo ēkai ir lielāka ugunsizturība, jo cilvēkiem ir ilgāks laiks, lai droši atstātu degošās telpas.
Savukārt atbildot uz jautājumu „Kura sivēntiņa māja patiesībā nodeg ātrāk?”, eksperiments parāda, ka koka māja pretēji lielas daļas cilvēku uzskatam ir vienlīdz droša kā „sivēna ķieģeļu māja”. Tāpat eksperiments apliecina to, ka mājas būvniecībā svarīga ir kvalitāte un pārdomāti risinājumi, nepaļaujoties uz aplamiem mītiem. Ēkas būvniecībā svarīgākais ir cilvēka drošība, ko var nodrošināt, ja tiek pievērsta uzmanība detaļām – būvmateriāliem, sijām, logiem, drošības sistēmām, piemēram, dūmu detektoriem, arī meistaru kvalifikācijai un citiem būtiskiem faktoriem, ar ko nākas saskarties, būvējot dzīvojamo māju.
Līdzās mītam par ugunsnedrošību sabiedrībā pastāv arī uzskats par to, ka apdrošinātāji koka mājas neapdrošina un bankas nesniedz kredītus to būvniecībai, taču arī šis apgalvojums ir tikai mīts. DNB bankas Būvniecības finansēšanas centra vadītājs Gatis Macāns uzsver: „Protams, būvniecības sektorā pirmais klientu jautājums ir tieši ugunsdrošība - to arī apstiprina DNB bankas veiktais pētījums, kur 43 % respondentu ir atzīmējuši, ka neizvēlētos koka māju, jo to uzskata par izteikti ugunsnedrošu. Kā pierāda veiktais eksperiments, ir krietni jāpiepūlas, lai koka māju aizdedzinātu un tā sadegtu pilnībā. Koka būvniecība attīstās, un mājas kļūst arvien ugunsdrošākas. Pareizi pārdomātas apkures sistēmas izveide un kvalitatīva elektrības instalācija noteikti palīdzēs samazināt ugunsnelaimes risku. Un DNB bankā ir iespējams saņemt finansējumu gan koka māju, gan mūra māju būvniecībai.”
Eksperimentu īstenoja DNB banka, Latvijas Koka būvniecības klasteris, biedrība “Zaļās mājas” un SIA “Pavasars Housing Constructions”.
