Kas jāzina, ja gribat iegādāties dzīvu eglīti podiņā
Tuvojas Ziemassvētki, līdz ar to kļūst aktuāls jautājums par eglītes iegādi. Kāda labāka? Mežā nocirsta zaļā skaistule, kas jau pēc pāris nedēļām sāks birt un būs metama laukā, vai podiņā iestādīta, kas priecēs ne vienu vien gadu? Varu teikt, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas otro variantu. Lai arī dārgāk, tomēr ne jau vienam gadam. Un it kā tā arī vajadzētu būt. Loģiski šķiet- ja reiz iestādīta podiņā, tātad dzīva, aug un augs arī turpmāk. Tomēr ne vienmēr viss ir tik skaisti. Bieži vien pēc pāris nedēļām tā sāk birt tieši tāpat, kā nocirstās eglītes. Kāpēc? Par to sīkāk lasi šajā Epadomi sagatavotajā rakstā.
Nevienam nav noslēpums, ka veikali un pārdevēji peļņas dēļ ir gatavi praktiski uz visu. Tai skaitā arī uz krāpšanos. Tieši tāpēc tirdzniecībā bieži vien nonāk eglītes, kas "iegūlušas" noliktavās uz ilgāku laiku, aizmirstas un .... mirušas. Un kaut arī pārdevēji zina, ka ilgi tās vairs nedzīvos, tomēr piedāvā pircējiem kā labu un kvalitatīvu preci, turklāt vēl par nesamērīgi augstu cenu. Tāpēc, lai jūs nekļūtu par apmāna upuri, neizmestu lieki savus naudiņu un nepiedzīvotu vilšanos, būtu labi zināt, kā noteikt skuju koka patieso stāvokli un dzīvotspēju.
Kā noteikt, vai eglīte ir dzīva
Izdarīt to var divos veidos:
1. Pataustiet ar rokām zariņus. Ja tie viegli lūzt, bet skujas birst, tas nozīmē, ka augs ir miris un olgām par 2 - 4 nedēļām nesaglabās savu labo izskatu.
2. Ja iespējams, apskatiet sakņu sistēmu. Ja tas izdodas, pievērsiet uzmanību sakņu galiem- tiem jābūt baltiem vai viegli iedzelteniem, bet vienmēr sulīgiem, nevis sažuvušiem.
Un vēl: nekad nepērciet skuju koku, ja augsne, kurā tas iestādīts, ir sažuvusi. Ja tas noticis, arī eglīte ir piedzīvojusi neatgriezeniskus procesus. Ja lapu augus var padzirdīt ar ūdeni un tie atdzīvosies, tad ar skuju kociņu tas nenotiks. Mirusi eglīte ir mirusi un tāda arī paliks.
Ne visas eglītes ir piemērotas telpām
Atcerieties, ka parastās zaļās eglītes, kas aug mūsu mežos, telpām nav piemērotas. Tas pats attiecas uz baltegli, sudrabegli un kadiķi. Visiem šiem mūžzaļajiem augiem nav piemērots pārāk silts un sauss gaiss.
No dārza skuju augiem istabā var dzīvot tikai tūjas un īvesi. Kaut gan arī tās istabas apstākļos kļūs kaprīzas. Un nedrīkst aizmirst, ka šiem augiem ir miera periods, kas jāievēro, citādi tie aizies bojā. Aukstajā gadalaikā skujeņiem jānodrošina 6 - 12 grādu temperatūra, tāpēc to novietošanas vieta varētu aizstiklota lodžija vai veranda.
Kā saglabāt eglīti podiņā
Ja nu tomēr esat nopirkuši eglīti podiņā (vai jums to kāds uzdāvinājis), tad mēģiniet saglabāt to līdz pavasarim, bet pēc tam izstādīt laukā. Ja domājat egliti turēt istabā, nekas nesanāks, tā vienkārši aizies bojāt. Lieciet savu kociņu uz balkona vai nesiet ārā, tikai pirms tam nosiltiniet saknes. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir ielikt podiņu spainī ar zāģu skaidām tā, lai zem poda un starp poda un spaiņa sieniņām atstarpe, kas piepildīta ar zāģu skaidām, būtu ne mazāka par 5 cm.
Izstādīt eglīti laukā varēsiet aprīlī, uzreiz pēc tam, kad atlaidīsies augsne. Bedri, kurā stādīt, kociņu, jārok apmēram tikpat lielu, cik liels ir podiņš. Un tūlīt pēc iestādīšanas augs labi jāsalaista.
Pirmajā laikā (apmēram mēnesi), eglīte jāsargā no tiešiem saules stariem. Šim nolūkam varat to noēnot ar kādu auduma gabalu vai uztaisīt nojumi no egļu zariem.
Skujeņi, kuri telpās jūtas vislabāk
Labākie augi, ko izvēlēties audzēšanai mājās, ir subtropu skujeņi: araukārijas un kriptomērijas. Tās uz mūsu palodzēm jutīsies brīnišķīgi.
Arī cipreses labi iedzīvojas mūsu dzīvokļos. Turklāt tās ātri aug un viegli vairojas.
Kas jāzina par skujeņu kopšanu
Visi skujeņi dod priekšroku ziemeļu vai ziemeļaustrumu puses logiem. Tiem patīk, ka tos vienu vai divas reizes dienā apsmidzina ar ūdeni (citādi skujas sāks dzeltēt).
Laistīt šos augus vajag tā lai augsne podiņā visu laiku būtu vienmērīgi mitra. Nedrīkst pieļaut izžūšanu, kā arī nav labi pārlaistīt. Ūdens temperatūrai, kas paredzēta apsmidzināšanai, jābūt 20 - 25 grādu siltai.
Skujeņiem nepatīk bieža vietas maiņa, tāpēc centieties tās nepārvietot no vienas palodzes uz citu. Bet vasarā tās labāk iznest laukā, svaigā gaisā un novietot kādā ēnainā vietā.
Kā pareizi pārstādīt skujeņus
Pārstādot skujeņus, nekādā gadījumā nedrīkst atbrīvot to saknes no "veikala" augsnes. Skujeņu sakņu sistēma dzīvo simbiozē ar īpašām sēnītēm, tāpēc, ja veco augsni nopurināsiet, augs var aiziet bojā.
Pārstādot skujeņus citā podiņā, trauka apakšā noteikti jāizveido laba drenāžas sistēma. Ja pods ir no māla, tas jānovāra vai jāapstrādā ar kālija permanganāta šķīdumu. Tas ir svarīgi, jo māls satur skuju kokiem kaitīgus alumīnija sāļus. Drenāžai noteikti jāvieno kokogles- tas pasargās augsni no infekcijām un pārliešanas. Un atcerieties, ka skujeņiem nepatīk, ja saknes kakliņš tiek iestādīts pārāk dziļi.
Taču pārstādīt ir viena lieta. Daudz svarīgāk pēc tam neaizmirst par augu un regulāri to kopt, sevišķu uzmanību pievēršot augam pirmajās divās, trijās adaptācijas nedēļās.
