Kalanhoja jeb dzīvinošās zāles puķu podiņā

Daudzas tautas to dēvē par dzīvības koku, arī par istabas žeņšeņu, jo kalanhoju var izmantot daudzu slimību ārstēšanā.

Svaigai auga sulai piemīt pretiekaisuma iedarbība, tā labi palīdz sadziedēt brūces, apdegumus, izgulējumus. Pēdējā gadījumā uz cietušās vietas uzliek 4-5 kārtas marles, kas bagātīgi samitrināta ar svaigi sasmalcinātu auga lapu putriņu. Kalanhoja tāpat ārstē mutes gļotādas iekaisumu, novērš angīnas izraisītas sāpes kaklā. Šajā nolūkā vairākas reizes dienā ilgi košļā un nelielām devām apēd svaigas auga lapiņas.

Ir kāds neliels noslēpums, lai panāktu spēcīgāku sulas iedarbību: nogrieztas auga lapas un stublājus nomazgā un pēc tam tur tumšā vēsā vietā (piem., ledusskapī) +5...10 grādu temperatūrā 7 diennaktis. Pēc tam auga daļas sasmalcina pusšķidrā viendabīgā masā, nospiež sulu un nostādina to =4...10 grādu temperatūrā. Pēc tam sulu izfiltrē. Šāds paņēmiens ļauj uzkrāties biostimulatoriem, kas paātrina izveseļošanos.

Oficiālajā medicīnā (ķirurģijā, stomatoloģijā, ginekoloģijā, otaloringoloģijā) izmanto kalanhojas sulu un ziedi, kas pagatavota no viena šī auga veida- Kalanchoe pinnata, jo tai ir visizteiktākās dziednieciskās īpašības. bet mums, cīnoties ar sīkiem ikdienišķiem savainojumiem (brūcītes, apdegumi, augoņi, smaganu asiņošana), palīdzēs jebkurš Kalanhojas veids, protams, ja mēs atradīsim tam vietiņu savās mājās.

Kalanhojai ir nepieciešama gaisma un siltums, mērena laistīšana. augs labi pacieš centrālapkuri, jo tam patīk sauss gaiss.