Mājas vientuļnieki– kāmji

Kāmji ir dažādās krāsās un ar dažādu apmatojuma garumu. Peļveidīgo grauzēju grupā ir apmēram 1500 sugu peļu un kāmju.

Zeltainais kāmis savvaļā dzīvo priekškalnu stepēs, tātad mājas apstākļos viņam nepieciešams siltums. Kad sākas auksts laiks, kāmis ielien 2 metru dziļā alā un guļ ziemas miegu, tāpēc ziemā un vēsās rudens dienās to nevajadzētu nest ārā. Gaisa temperatūrai jābūt ne zemākai par plus 16 – 18 grādiem.

Terārijā kāmim ieteicams izveidot mākslīgu alu. To nedrīkst veidot no sulu pakām, jo to iekšpusē ir folija, kuru sagraužot, dzīvnieciņam var veidoties gremošanas traucējumi.

Dabā kāmis dzīvo viens. Divu dzimumu kāmji satiekas apmēram tikai divas nedēļas un pēc tam tēviņš mātīti atstāj vienu. Kāmju mātīte bērnus audzina viena pati, tādēļ arī mājas apstākļos vajadzētu izvēlēties tikai vienu kāmi, jo būdami vairāki, kāmji var kauties un pat nogalināt viens otru. Ja tomēr ir ļoti liela vēlme uzturēt vairākus kāmjus, tad labāk izvēlēties tos, kas ir no viena metiena, jo tie dzīvo kopā jau no dzimšanas, tāpēc lielā agresivitāte mazinās, vai apvienot dažāda dzimuma kāmjus.

Kāmjiem nav augstuma izjūtas. Nebūtu vēlams tos likt uz paaugstinājuma, kur kāmis var novelties, jo dabā šie dzīvnieciņi dzīvo uz zemes, tāpēc tiem nav izveidojusies aizsargreakcija pret krišanu. Mājas apstākļos kāmis var rāpties uz augstākiem priekšmetiem, bet vienā brīdi no tā nokrist. Rezultātā pat, ja redzamu traumu nebūs, kāmim var rasties iekšējie asins izplūdumi, no kā pēc kāda laika tas var negaidot nomirt.

Mazajam grauzējam nepārtraukti aug priekšzobi, tāpēc kāmim noteikti jādod cietā barība. Lai nodeldētu zobus, Dzīvnieciņš grauzīs būrīša restes. Nebrīvē grauzējiem mēdz izaugt tik gari zobi, ka tie traucē ēšanai, tādēļ kāmis var pat nomirt no bada, tāpēc, ja tas pārtaucis ēšanu un neaizskar barību, vispirms vajadzētu pārbaudīt zobus. Kāmjiem var iegādāties speciālas pudelītes, no kurām tie varēs padzerties ūdeni un nevarēs to izgāzt.

Kāmim var dot zāli, graudus,sēklas un dārzeņus, ko tas lietotu arī dabā. Dažreiz mazo zvēriņu var uzcienāt arī ar olas vai gaļas gabaliņu, jo arī nebrīvē kāmis neatsakās no kāda tārpa vai gliemeža. Ziemā kāmji gatavo barības krājumus, savācot aiz vaigiem ēdienu un pārnesot uz savu alu.
Laikā, kad kāmja migā ieviešas jaunā paaudze, nevajadzētu šo mājokli un mazuļus aiztikt, jo, jūtot svešu smaržu, dzīvnieks pēcnācējus var iznīcināt. Lai tiem būtu droša vide, tēviņš no mazuļiem noteikti jānošķir.
Mājās kāmim jādzīvo būrī vai labi vēdināmā terārijā, bet ne caurvējā un mitrumā, jo arī kāmis var saslimt un šie faktori ietekmē grauzēja mūža ilgumu. Nebūtu ieteicams to laist telpā brīvā vaļā, jo, ticis brīvībā, tas var ļoti aši aizmukt un noslēpties, kā arī nebūs pārsteigums, ja pa šo laiku tas kādu no mājas mēbelēm vai citiem priekšmetiem būs sagrauzis.

Pareizi rūpējoties par dzīvnieciņu un laicīgi iztīrot būri, sarežģījumiem nevajadzētu būt. Dažkārt gan šiem dzīvniekiem var rasties alerģija no pirktās barības, tomēr parasti kāmjus ir diezgan viegli uzturēt, ja vien netraucēs tas, ka grauzējs naktī var trokšņot.